Reģiona nozīmes industriālā pieminekļa "Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi" (valsts aizsardzības Nr. 8902) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Reģiona nozīmes industriālajā piemineklī un tā

teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts reģiona nozīmes Kultūras piemineklis, kas ir to

īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes

Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes Kultūras

pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par

katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam reģiona

nozīmes Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par

būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido

reģiona nozīmes Kultūras pieminekli.

2.1.3. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona

nozīmes Kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās

teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.4. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus.

2.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu, nepieļaujot pašizsējas koku

un krūmu augšanu, kas var bojāt reģiona nozīmes Kultūras

pieminekli.

2.1.6. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus

speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa pārveidošana vai

tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai

tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt reģiona nozīmes

Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes Kultūras

pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes

atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu,

kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu rakstura un

apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus, projekta darba

uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un

citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi industriālo pieminekļu remontēšanā,

konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieks

(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski

informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanas, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras piemineklim inženiertīklu ierīkošana, ja

netiek pārveidots tās ārējais veidols, realizējama pēc

konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi

īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi, tie nedrīkst pārveidot

Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina Kultūras

pieminekļa uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli

uztveramas izmaiņas kultūras pieminekļa ārējā veidolā.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa kopšanai,

uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to

nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.