2. pants

Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā

(valdījumā). Valsts īpašumā esošo Kultūras pieminekļa saglabāšanu

nodrošina tā valdītājs.

2.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes

norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;

informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā

(valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību,

kas pārveido Kultūras pieminekļa oriģinālo substanci,

autentiskumu un saglabājamās vērtības.

2.3. Kultūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai

kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai

citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis un

kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā.

2.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

jāveic Kultūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai

noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus. Ja Kultūras

piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam

(valdītājam) jānodrošina to saglabāšanai atbilstošs

mikroklimats.

2.5. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa teritorijas

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko

labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus, ja tādi

saglabājušies), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas

var bojāt Kultūras pieminekli.

2.6. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un

restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem

līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus speciālistus darbu veikšanai.

Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto

oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un

ar tiem saderīgus materiālus, nedrīkst veikt ar paņēmieniem un

metodēm, kas negatīvi ietekmē oriģinālo substanci un

autentiskumu.

2.7. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.7.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Kultūras

pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar

jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā

saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma

rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

2.7.2. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi,

kas rada izmaiņas Kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās,

nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai

restaurācijas darbiem.

2.7.3. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam izsniedz

kultūras pieminekļa restaurācijas, konservācijas, remonta darbu

atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā

darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc

veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un

apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un

metodikas) izvērtēšanas. Kultūrvēsturiskās izpētes darbiem

papildus iesniedz saskaņotu izpētes programmu un darbu aprakstu,

kā arī kultūrvēsturiskās izpētes darbu vadītāja kompetenci

apliecinošu informāciju (izglītību apliecinošu dokumentu,

pieredzes aprakstu).

2.7.4. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina kvalificēti arhitekti restauratori (u.c. atbilstošas

jomas speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu

remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā.

2.7.5. Kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) 10 dienas

pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski informē Pārvaldes Rīgas

reģionālo nodaļu.

2.7.6. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.7.7. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi

īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.7.8. Atļauja nav nepieciešama Kultūras pieminekļa kopšanas

un uzturēšanas darbiem, kas tiek veikti izmantojot oriģinālam

atbilstošus materiālus un tehnoloģijas, to nepārveido un

nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, kā arī neietekmē

tā saglabājamās vērtības.