2. pants

Reģiona nozīmes vēsturiska notikuma vietā un tās

teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts reģiona nozīmes Kultūras piemineklis, kas ir to

īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes

Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes Kultūras

pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par

katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam reģiona

nozīmes Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par

būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido

reģiona nozīmes Kultūras pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar reģiona nozīmes

Kultūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu

var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums"

(https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona

nozīmes Kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā

teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa apsekošanu

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens

novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu

aizpildījumam. Ja reģiona nozīmes Kultūras piemineklī

saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam)

jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no

straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

2.1.6. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),

nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt

reģiona nozīmes Kultūras pieminekli.

2.1.7. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic Kultūras pieminekļa

īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot

attiecīgus speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa pārveidošana vai

tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai

tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt reģiona nozīmes

Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes Kultūras

pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes

atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu,

kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu rakstura un

apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus, projekta darba

uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un

citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,

konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieks

(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem

rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanas, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un

inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra

un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,

durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc

konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja

tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido Kultūras

pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tā uztveri un

nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Kultūras

pieminekļa ārējā veidolā, īstenojami pēc konsultēšanās ar

Pārvaldi.

2.2.10. Par reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa aizsardzības

noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā

atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Reģiona nozīmes Kultūras pieminekļa kopšanai,

uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to

nepārveido un nesamazina Kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko

vērtību.