4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Lietas materiālos iekļautā informācija, kas attiecas
uz personas datiem, ietilpst šīs personas tiesību uz privāto
dzīvi tvērumā. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir
tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no
valsts vai citu personu iejaukšanās. Satversmes tiesas praksē ir
nostiprināta atziņa, ka tiesības uz privātās dzīves
neaizskaramību aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti,
godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus (sk.
Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr.
2004-17-01 10. punktu, 2011. gada 11. maija sprieduma lietā Nr.
2010-55-0106 10.2. punktu un 2011. gada 14. marta sprieduma lietā
Nr. 2010-51-01 13. punktu). Interpretējot Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu,
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka jēdziena "privātā
dzīve" tvērums ir plašs. Personas datu iegūšana un glabāšana
ietilpst tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā
(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2000. gada
16. februāra sprieduma lietā "Amann v. Switzerland",
pieteikums Nr. 27798/95, 65. punktu un 2008. gada 4. decembra
sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom",
pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 68. un 69.
punktu).