4. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 11. panta trešo

daļu gadījumā, ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda

Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā

ar pilnvaru termiņa notecējumu vai likumā noteiktā vecuma

sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas

par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir

apstiprinājusi citu tiesnesi un tas devis tiesneša zvērestu

(svinīgo solījumu).

No šīs normas tiesiskā sastāva izriet, ka Satversmes tiesas

tiesneša pilnvaras, kuras izbeidzas līdz ar to termiņa beigām,

uzskatāmas par pagarinātām vienīgi tad, ja Saeima nav

apstiprinājusi citu tiesnesi. Savukārt no šīs normas izrietošās

tiesiskās sekas ir tādas, ka Satversmes tiesas tiesneša

pilnvaras, kuras izbeidzas līdz ar to termiņa beigām, uzskatāmas

par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir

apstiprinājusi citu tiesnesi un tas devis tiesneša zvērestu

(svinīgo solījumu). Tādējādi tiesību normas gramatiskā

interpretācija nenoved pie nepārprotama secinājuma par to, līdz

kuram brīdim Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par

pagarinātām, ja Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu

tiesnesi, bet tas vēl nav devis tiesneša zvērestu (svinīgo

solījumu) un tādēļ nav sācis pildīt amata pienākumus.

Satversmes tiesas likuma 11. panta trešās daļas satura

noskaidrošanā jāņem vērā šīs normas vieta tiesību sistēmā.

Satversmes tiesas likuma 3. pants noteic, ka Satversmes tiesā ir

septiņi tiesneši, bet 25. panta trešās daļas pirmais teikums - ka

tad, ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir

visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai

citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē.

Satversmes tiesas likuma 30. panta otrā un trešā daļa noteic, ka

tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu, bet, balsīm sadaloties

līdzīgi, taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts)

atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Ar absolūtu

balsu vairākumu Satversmes tiesa izlemj citus ar tiesas darbību

saistītus jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas likuma

12. un 14. pantu, 20. panta otro daļu, 35. panta pirmo daļu

utt.). No šīm tiesību normām izriet, ka Satversmes tiesas

pilnu sastāvu, ciktāl tas iespējams, veido septiņi tiesneši un

katra tiesneša balsij ir īpaša nozīme tiesas spriešanā un ar

tiesas darbu saistītu jautājumu izlemšanā.

Satversmes tiesas likuma 11. panta trešā daļa veido kārtību,

kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja

iepriekšējā tiesneša pilnvaras ir izbeigušās. Šāda kārtība vērsta

uz to, lai Satversmes tiesas spriešana un citu ar tiesas darbību

saistītu jautājumu izlemšana tiesneša pilnvaru izbeigšanās

gadījumā netiktu pārtraukta. Minētā norma regulē gadījumu, kad

Saeima vēl nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes

tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas līdz ar to

termiņa beigām vai sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu. Taču

tiesneša amata izpildei būtisks nosacījums ir ne tikai

apstiprināšana Saeimā, bet arī tiesneša zvēresta (svinīgā

solījuma) došana. Arī tad, ja Saeima ir apstiprinājusi tiesnesi

tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras beidzas

līdz ar to termiņa beigām vai sakarā ar noteiktā vecuma

sasniegšanu, viņš nevar uzsākt amata pienākumu pildīšanu, jo vēl

nav devis tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu).

Tādēļ ar tiesību sistēmu un mērķi ir saderīgs tāds Satversmes

tiesas likuma 11. panta trešās daļas iztulkojums, ka Satversmes

tiesas tiesneša pilnvaras, kuras izbeidzas līdz ar to termiņa

beigām, uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima šā

tiesneša vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas devis

tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu). Šāds iztulkojums nodrošina

tiesas spriešanas un citu ar tiesas darbību saistītu jautājumu

izlemšanas nepārtrauktību, vienlaikus saglabājot likumdevēja

uzsvērto ikviena tiesneša balss nozīmi tiesas darbā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas

reglamenta 87. punkta 6. apakšpunktu, Satversmes tiesa

nolēma: