24. pants
noteic, ka tiesības iepazīties ar vēl neizskatītas

lietas materiāliem ir tikai konkrētās lietas dalībniekiem, proti,

pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas

izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts.

6.1.1. Izvērtējusi ierosināto lietu materiālus,

Satversmes tiesa secina, ka tajos iekļautā informācija par

fizisko personu atalgojumu ietilpst šo personu tiesību uz privāto

dzīvi tvērumā (sk. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2011. gada 26. maija sprieduma lietā

Nr. SKA-421/2011 5. punktu un Eiropas Savienības tiesas

2003. gada 20. maija sprieduma lietās C-465/00,

C-138/01 un C-139/01 "Rechnungshof et al. v.

Österreichischer Rundfunk" 73. punktu). Šādas

informācijas izpaušana ierobežotu attiecīgo fizisko personu

tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību.

Kā norādīts lēmumos par lietu Nr. 2016-14-01,

Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01 un Nr. 2016-17-01

ierosināšanu, tās ierosinātas citastarp tāpēc, ka Pieteikumu

iesniedzēji ir pamatojuši uzskatu, ka tie ir nonākuši apstrīdēto

normu tvērumā, pārsniedzot likumā noteikto fizisko personu

ienākuma līmeni, un tādēļ saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma

5. pantu tām un to darba devējiem ir radies pienākums maksāt

solidaritātes nodokli (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2.

kolēģijas 2016. gada 21. jūlija lēmuma par lietas ierosināšanu

pēc pieteikuma Nr. 130/2016 6. punktu). Tātad arī

attiecīgo fizisko personu identificējošas informācijas atklāšana

ierobežotu to tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Satversmes tiesa secina, ka arī juridisko personu, pēc kuru

pieteikumiem ierosinātas minētās lietas, identitātes atklāšana

varētu radīt fizisko personu tiesību uz privātās dzīves

neaizskaramību ierobežojumu, jo informācija par personas darba

devēju kopā ar publiskos reģistros pieejamiem datiem ļautu

pietiekami precīzi identificēt fiziskās personas, saistībā ar

kuru ienākumiem ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesā.

6.1.2. Pieteikumos, kurus iesniegušas juridiskās

personas, ir norādīts, ka informācijai par darbinieku atalgojumu,

tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem,

izziņām par veiktajām darba algas izmaksām, ir piešķirts

komercnoslēpuma statuss. No Komerclikuma 19. panta izriet,

ka komersantiem ir tiesības šādai informācijai noteikt

komercnoslēpuma statusu. Satversmes tiesas rīcībā nav

informācijas, kas liecinātu, ka komercnoslēpuma statusa

noteikšana šai informācijai neatbilst Komerclikuma 19. panta

prasībām. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 7. panta

trešās daļas prasībām Pieteikumu iesniedzēji ir informējuši

Satversmes tiesu par šo faktu. Šādā gadījumā saskaņā Informācijas

atklātības likuma 7. panta piekto daļu šādai informācijai ir

ierobežotas pieejamības statuss.

Informācijai par darbinieku

atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to

noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai

par Pieteikumu iesniedzējiem - fizisko personu vārdiem,

uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko

personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem - ir ierobežota

pieejamība, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma

pieņemšanai.

6.2. Šī lēmuma 6.1. punktā minēts, ka likuma

"Par tiesu varu" 28.3 panta otrā daļa

kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 24. pantu noteic, ka,

līdz stājies spēkā Satversmes tiesas nolēmums, tiesības

iepazīties ar lietas materiāliem ir tikai lietas dalībniekiem.

Tas pats attiecas arī uz tiesībām saņemt lietas materiālos

iekļautu dokumentu kopijas (sk. arī Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 14. maija

lēmuma lietā Nr. SKA-511/2010 8. punktu). Tomēr

Satversmes tiesa arī norāda, ka lietas materiālu ierobežota

pieejamība ir nošķirama no personu, kas nav lietas dalībnieki,

tiesībām saņemt informāciju par tiesas darbu.

Ņemot vērā, ka Pieteikumu iesniedzēju lūgumos minētajai

informācijai ir noteikta ierobežota pieejamība, noteikt

aizliegumu trešajām personām ar to iepazīties nav

nepieciešams.

Satversmes tiesa atzīst, ka nav

nepieciešams atsevišķi izvērtēt Pieteikumu iesniedzēju lūgumu

liegt trešajām personām iepazīties ar informāciju, kura ir

ierobežotas pieejamības.

6.3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta

devītās daļas 2. punktam triju dienu laikā pēc lēmuma par

lietas ierosināšanu pieņemšanas institūcijai, kas izdevusi

apstrīdēto aktu, nosūta pieteikuma norakstu. Satversmes tiesas

likums tādējādi skaidri noteic informāciju, kas nododama

institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu - tai nosūtāms

pieteikums tādā formā, kādā tas ir iesniegts Satversmes tiesai,

nevis rediģēts pieteikums vai pieteikums, kurā aizklāta kāda

informācija. Tiek prezumēts, ka personas, kuras vēršas ar

pieteikumu Satversmes tiesā, ir iepazinušās ar Satversmes tiesas

likuma prasībām un tādējādi apzinās šādas rīcības sekas.

Satversmes tiesa noraida Pieteikumu iesniedzēju lūgumu

liegt Saeimai iepazīties ar informāciju par darbinieku

atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to

noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām.

6.4. Vērtējot lūgumu noteikt aizliegumu citiem

Pieteikumu iesniedzējiem iepazīties ar informāciju par darbinieku

atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to

noteikumiem, kā arī izziņām par veiktajām izmaksām, Satversmes

tiesai jālīdzsvaro divas Satversmē nostiprinātas tiesības, proti,

tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību.

Gadījumā, ja institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, būtu

tiesīga iepazīties ar visiem ierosināto lietu materiāliem, kamēr

Pieteikumu iesniedzējiem būtu liegts iepazīties ar citu

Pieteikumu iesniedzēju iesniegtajiem pieteikumiem, tiesvedības

puses tiktu nostādītas nevienlīdzīgā stāvoklī.

Lai gan ir pieļaujami tiesību uz pušu līdztiesību

ierobežojumi, Satversmes tiesa šīs tiesības ir raksturojusi kā

sevišķi būtiskas tādēļ, ka tās nepieciešamas cilvēka cieņas un

likuma varas aizsardzībai, un raksturojusi tās kā tiesības, no

kurām persona nevar atteikties (sk. Satversmes tiesas 2005.

gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01

9.1. punktu). Lai personas varētu efektīvi izmantot

savas tiesības uz taisnīgu konstitucionālās sūdzības izskatīšanu,

tām jābūt dotai iespējai sniegt argumentus par visiem izskatāmās

lietas aspektiem un arī sniegt ar faktiem pamatotas atbildes uz

visiem argumentiem, ko Satversmes tiesai iesniedz institūcija,

kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu.

Satversmes tiesa ņem vērā, ka informācijai par darbinieku

atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to

noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai

par Pieteikumu iesniedzējiem - fizisko personu vārdiem,

uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko

personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem - jau ir noteikta

ierobežota pieejamība. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem,

iepazīstoties ar citu Pieteikumu iesniedzēju pieteikumos iekļauto

ierobežotās pieejamības informāciju, ir saistības šo informāciju

izmantot tikai, lai efektīvi piedalītos ierosināto lietu

izskatīšanā Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa noraida Pieteikumu iesniedzēju lūgumu

liegt citiem Pieteikumu iesniedzējiem iepazīties ar

informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī

informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par

veiktajām izmaksām.

Ņemot vērā secināto un pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 26. panta pirmo daļu,

Satversmes tiesa

nolēma:

1. Noteikt, ka jautājums par lietas

izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē nav uzskatāms par nenoregulētu

procesuālu jautājumu un šajā lēmumā nav izlemjams.

2. Noteikt, ka lietas sagatavošanas

stadijā izskatāmus lūgumus par lietas materiālos iekļautās

informācijas pieejamības ierobežošanu izskata rīcības sēdē,

pieņemot lēmumu.

3. Noteikt ierobežotu pieejamību,

kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai,

lietas Nr. 2016-14-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma

3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

109. pantam", lietas Nr. 2016-15-01 "Par

Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 109. pantam", lietas Nr. 2016-16-01

"Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un

6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

91. panta pirmajam teikumam", lietas

Nr. 2016-17-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3.,

5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam", lietas

Nr. 2016-18-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3.,

5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam" un lietas

Nr. 2016-19-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3.,

5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

109. pantam" materiālos iekļautajai informācijai par

darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba

līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā

arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem - fizisko personu

vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un

juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem.

4. Noraidīt pārējos izteiktos

lūgumus.

5. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu

lietas dalībniekiem.

6. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu

publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš