8. pants

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācijaSabiedrības viedokļa noskaidrošanai Saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts no 2025. gada 24. novembra līdz 2025. gada 8. decembrim tika publicēts Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv.

Saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā tika saņemta 131 atsauksme.

Četras saņemtās atsauksmes satur viedokli par dzīvojamo telpu īres maksas apmēru, sastāvdaļām un atvieglojumiem, kas nav Saistošo noteikumu priekšmets. Šie viedokļi izvērtēti, sagatavojot Rīgas domes saistošo noteikumu projektu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksu".

17 atsauksmēs izteikti iebildumi pret tādu dzīvokļu privatizēšanu (izpirkšanu), kuriem noteikts neprivatizējamais statuss un kuri izīrēti, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Saistošie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmajā daļā noteikto deleģējumu. Minētā likuma norma uzliek pašvaldībai pienākumu izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums. No likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 20. panta izriet, ka īrniekiem privatizācijas vai citā ceļā nav atsavināmas dzīvojamās telpas, kas izīrētas, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ņemot vērā minēto, Saistošo noteikumu 1. punkts paredz, ka to normas nav piemērojamas gadījumos, kad dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Saņemtas trīs atsauksmes, kurās pausts atbalsts Saistošo noteikumu izdošanai. Norādīts, ka vairāk nekā 30 gadu ilgusī beztermiņa īres līgumu prakse veicinājusi īrnieku patvaļu un bezatbildību pret nekustamo īpašumu un citiem iedzīvotājiem, radījusi nepamatotas privilēģijas daļai iedzīvotāju tikai tāpēc, ka savulaik šie īrnieki neizmantoja savas tiesības privatizēt īrēto dzīvojamo telpu, uzņemoties atbildību par nekustamo īpašumu.

Septiņās atsauksmēs norādīts, ka iesniedzējs ir pret Saistošo noteikumu pieņemšanu, neizvēršot un nepamatojot savu viedokli.

47 atsauksmēs aprakstītas konkrētas situācijas, neietverot iebildumus vai priekšlikumus konkrētām Saistošo noteikumu normām.

21 atsauksmē izteikti iebildumi dzīvojamo telpu atsavināšanai par tirgus vērtību; ieteikts mainīt nosacījumus, paredzot atsavināšanas summu kadastrālās vērtības apmērā. 12 atsauksmēs papildus norādīts, ka īrnieki par saviem līdzekļiem veikuši telpu uzlabojumus; ieteikts tos kompensēt, samazinot atsavināšanas vērtību veikto ieguldījumu apmērā.

Saistošie noteikumi neregulē dzīvojamo telpu atsavināšanas noteikumus. Turklāt šādu noteikumu izdošana nav pašvaldības kompetencē. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana ir organizējama saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma nosacījumiem. Attiecībā uz īrnieku veiktajiem telpu uzlabojumiem norādāms, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" (spēkā no 1993. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 1. maijam) paredzēja īrnieka tiesības un pienākumu veikt īrētās telpas kārtējo remontu, savukārt pārplānošana un pārbūve tika atļauta tikai ar izīrētāja piekrišanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopš 2021. gada 1. maija ir spēkā Dzīvojamo telpu īres likums, kas kārtību, kādā īrētajā telpā veicami uzlabojumi, tajā skaitā remontdarbi, kvalificē kā dzīvojamās telpas īres papildu noteikumus, kurus līgumā var iekļaut, ja puses par tiem vienojušās. Veiktie uzlabojumi īrniekam ir atlīdzināmi tikai gadījumā, ja izīrētājs likumā noteiktajos gadījumos vienpusēji izbeidz vai atkāpjas no noslēgtā īres līguma, turklāt atlīdzināmi ir tikai tādi uzlabojumi, kas veikti atbilstoši īres līguma nosacījumiem.

14 atsauksmēs norādīts, ka piecu gadu termiņš nav pietiekams, lai īrnieks spētu īstenot dzīvokļa atsavināšanu vai citādi sakārtotu mājokļa jautājumu pēc īres līguma termiņa beigām. Izteikti priekšlikumi pagarināt maksimālo īres līgumu termiņu līdz 10 gadiem vai saglabāt beztermiņa īres līgumus (īres līgumus uz nenoteiktu laiku), jo to paredzēja privatizācijas procesa regulējums.

Kā minēts paskaidrojuma raksta 1. punktā, piecu gadu īres līguma termiņš izvēlēts, lai kādai Pašvaldības īrnieku grupai nepamatoti neradītu būtiskas priekšrocības. Pašvaldības ieskatā šāds termiņš ir pietiekams, lai īrnieks pieņemtu lēmumu par dzīvokļa iegādi, atrastu citu dzīvesvietu vai vērstos Pašvaldībā pēc palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Beztermiņa dzīvojamo telpu īres līguma slēgšana nav pieļaujama, jo Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres maksimālais termiņš ir 10 gadi.

Priekšlikums pagarināt īres līguma termiņu dažām īrnieku grupām īrniekiem, kuri ilgstoši ir apzinīgi pildījuši īres līguma nosacījumus, pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem vai bērnu ar invaliditāti nav atbalstāms, jo Saistošajos noteikumos nav nosakāmi kritēriji izņēmuma gadījumiem. Regulējums atbalsta sniegšanai konkrētām īrnieku grupām tiks ietverts Pašvaldības normatīvajos aktos, kas nosaka palīdzības sniegšanas kārtību.

Nav ņemts vērā priekšlikums ļaut īrēto telpu privatizēt (atsavināt) jebkuram īrniekam, kas to vēlas, tajā skaitā arī īrniekiem, kas dzīvojamo telpu īrē palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā ietvaros, lai iegūtos līdzekļus novirzītu palīdzības sniegšanai nekustamā īpašuma sakārtošanai, jo šis jautājums nav risināms Saistošo noteikumu ietvaros.

Priekšlikumi atrast citu veidu, kā īrniekam vienoties ar Pašvaldību par īrētā dzīvokļa īres turpināšanu ilgtermiņā, nav ņemti vērā, jo dzīvojamās telpas izīrēšana peļņas gūšanai ir komercdarbība, kas pašvaldībai kā publiskai personai ir atļauta tikai Valsts pāvaldes iekārtas likuma 88. pantā minētajos gadījumos.

Saņemts iebildums pret Saistošajos noteikumos ietverto prasību pēc īrētās dzīvojamās telpas pārplānošanas vai pārbūves iesniegt Pašvaldībai un dzīvojamās mājas pārvaldniekam jaunās kadastrālās lietas kopiju, uzrādot oriģinālu, jo ir iespēja iegūt aktuālo informāciju no Valsts kadastra informācijas sistēmas. Iebildums nav ņemts vērā. Pašvaldība bez maksas var iegūt datus no Valsts kadastra informācijas sistēmas par aktualizēto pārbūvētā dzīvokļa telpu sastāvu un platībām, taču Pašvaldībai nav pieejams jaunais dzīvokļa telpu plāns. Tādēļ īrniekiem, kuri iniciējuši un veikuši izīrētā dzīvokļa pārbūvi, tiek lūgts iesniegt arī aktualizētu kadastrālās uzmērīšanas lietu ar telpiskajiem datiem (dzīvokļa plānu). Plāns nepieciešams arī turpmākai patvaļīgās būvniecības kontrolei tas tiks izmantots, turpmāk apsekojot pārbūvēto dzīvokli.

Nav ņemts vērā priekšlikums palīdzībai nepieciešamā dzīvojamā fonda saglabāšanai aizliegt īrniekiem atsavināt īrētās dzīvojamās telpas, jo īrnieka tiesības ierosināt īrētās telpas atsavināšanu ir noteiktas Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktā.

Nav ņemti vērā priekšlikumi pabeigt privatizāciju, izmantojot atlikušos sertifikātus vai nododot īpašuma tiesības īrniekiem, kuri padomju laikā ieguvuši īres tiesības par darbu rūpnīcās un uzņēmumos. Šādu pašvaldības īpašuma atsavināšanas veidu neparedz ārējie normatīvie akti; tie arī nedod tiesības pašvaldībai noteikt īpašuma privatizācijas un atsavināšanas kārtību pēc saviem ieskatiem.

Vienlaikus Saistošie noteikumi neierobežo personu tiesības īpašumu iegūt īpašumā uz jebkura tiesiska pamata gadījumos, kad to paredz ārējie normatīvie akti.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs