1. pants

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādiPašlaik Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbību reglamentē Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 145 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi", kas ir izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Ievērojot minēto, ir jāizdod jauni kapsētu darbību reglamentējoši saistošie noteikumi.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības uzturēšanā ir 21 kapsēta:

1) atvērtās kapsētas (mirušo apbedīšanai ierāda jaunas kapavietas): Jaunciema kapi un Bolderājas kapi;

2) daļēji slēgtās kapsētas (mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota): I Meža kapi, II Meža kapi, Miķeļa kapi, Raiņa kapi, Sarkandaugavas kapi, Pļavnieku kapi, Matīsa kapi, Jaunie ebreju kapi, Juglas kapi, Biķeru kapi, Vecie Bolderājas kapi, Lāčupes kapi, Ziepniekkalna kapi, Pleskodāles kapi;

3) slēgtās kapsētas (kapsētas ir slēgtas apbedījumiem, izņemot urnu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai): Sarkandaugavas Kalna kapi, Kapsila kapi, Torņakalna kapi, Torņakalna pareizticīgo kapi, Mārtiņa kapi.

Ar saistošajiem noteikumiem "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – Noteikumi) tiek noteikts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētas, izņemot kolumbārijus, ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja mirušais ir kapavietas uzturētāja, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātais vai radinieks. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

Noteikumos tiek paredzēta kārtība, kādā kapavietas uzturētājs var paplašināt uzturēšanā esošo kapavietu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes teritorijas rēķina (ārpus kapavietas esoša zemes teritorija, kurā nevar ierādīt jaunu kapavietu un kura nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai) vai kapavietai piegulošās aktētās kapavietas rēķina. Paplašināto kapavietas teritoriju kapavietas uzturētājs var izmantot kapavietas uzturēšanai un apbedījumu veikšanai, ja ir iespējams ievērot Noteikumu V nodaļas "Apbedīšanas kārtība" nosacījumus apbedījuma veikšanai.

Noteikumu IX nodaļā "Nekoptas kapavietas aktēšana" paredzēta kārtība, kādā neuzturētās (nekoptās) kapavietas aktē un pārtrauc kapavietas uzturēšanas tiesības kapavietas uzturētājam. Minētās kapavietas, ievērojot Noteikumu III nodaļā "Kapavietu piešķiršanas kārtība" noteikto, tiek piešķirtas apbedījumu veikšanai.

Noteikumi paredz administratīvo atbildību par to neievērošanu. Administratīvā atbildība par Noteikumu neievērošanu tiek paredzēta, jo administratīvais sods spēs mazināt problēmsituāciju skaitu kapsētu darbības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajam regulējumam, kā arī ierobežos kapsētu darbības pārkāpumu apmēru un izplatību, tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību. Par Noteikumos paredzētajiem administratīvi sodāmiem nodarījumiem nav paredzēti administratīvie sodi citos normatīvajos aktos.