6. pants

Paliatīvā aprūpe

[435.] 2019. gada laikā valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi stacionārā tika nodrošināti 2 663 pacientiem, kas ir par 7% vairāk kā 2018. gadā (2018. gadā valsts apmaksāti pakalpojumi tika nodrošināti 2 492 pacientiem) un par 9% vairāk kā 2017.gadā (2017. gadā valsts apmaksāti pakalpojumi tika nodrošināti 2 456 pacientiem). 2020. gadā valsts apmaksāti stacionārie paliatīvās aprūpes pakalpojumi plānoti 3279 pacientiem.269

[436.] 2019. gada aprīlī tika palielināts paliatīvās aprūpes stacionāro pakalpojumu sniedzēju klāsts deleģējot šo pakalpojumu programmu PSKUS, līdz ar to ir vērojama rindā gaidošo pacientu skaita samazināšanās par aptuveni 10% (2019. gadā uz 1. janvāri stacionāros paliatīvās aprūpes pakalpojumus rindā gaidīja 225 pacienti, savukārt 2020. gada 1. janvārī rindā bijuši 202 pacienti), tomēr ievērojami lielāks rindas samazinājums vērojams tieši Rīgā, kur 2019. gadā 1. janvārī pakalpojumus RAKUS rindā gaidīja 211 pacienti ar gaidīšanas laiku līdz sešām nedēļām, savukārt 2020. gada 1. janvārī uz Rīgā esošajām paliatīvās aprūpes vietām gaidīja 184 pacienti (tai skaitā 167 RAKUS) ar gaidīšanas laiku līdz četrām nedēļām.

[437.] Ambulatori paliatīvo aprūpi organizē ģimenes ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentus, tai skaitā arī terapijai nepieciešamos pretsāpju medikamentus, kā arī izraksta nosūtījumu pie veselības aprūpes speciālistiem, tai skaitā pie paliatīvās aprūpes speciālista. Saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu ģimenes ārsta praksē (Starp NVD un ĢĀP) ģimenes ārsts nodrošina vizīti piecu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

[438.] Ģimenes ārsts vai speciālists paliatīvās aprūpes pacientam var nozīmēt veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ja personai ir pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē. Pakalpojumu sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža, bet sakarā ar nepietiekošo finansējumu mājas aprūpei, laiks līdz pakalpojuma saņemšanai var pagarināties.

[439.] Pacientiem, kuriem nepieciešama ambulatorā paliatīvā aprūpe, ar ģimenes ārsta nosūtījumu var saņemt valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes speciālistu konsultāciju, kuru nodrošina 4 ārstniecības iestādes: Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Jēkabpils reģionāla slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca.

[440.] Pacientu skaits, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe katru gadu palielinās, bet speciālistu skaits saglabājas nemainīgs un ilgstoši ir nepietiekams. Jaunu speciālistu piesaisti apgrūtina zemais atalgojums, emocionālā noslodze, zināšanu trūkums. Trūkst atbalsta pasākumi paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Atbilstoši Veselības inspekcijas sniegtajai informācijai, uz 2020. gada jūliju ārstniecības iestādēs praktizēja tikai 7 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti, no kuriem pa vienam speciālistam Daugavpilī, Kuldīgā, Liepājā un Jēkabpilī un 3 speciālisti Rīgā, pie tam visi šie speciālisti strādā arī pamatspecialitātē (ģimenes ārsts, algologs, onkologs ķīmijterapeits, endoskopists, radiologs terapeits vai pediatrs).

[441.] Lai atvieglotu paliatīvās aprūpes pieejamību, Latvijā ir izveidoti trīs paliatīvās aprūpes kabineti. Palīdzība bērniem tiek nodrošināta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet pieaugušajiem Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Šo pakalpojumu nevar izmantot pirmreizēji pacienti, uz paliatīvās aprūpes kabinetu var nosūtīt paliatīvās aprūpes speciālists vai onkoloģijas jomas speciālisti pēc pirmreizējas vizītes, līdz ar to šim pakalpojumam neveidojas rindas.

[442.] BKUS paliatīvās aprūpes kabineta ietvaros tiek nodrošinātas ambulatoras konsultācijas, kā arī pieejamas konsultācijas pa telefonu 24 stundas diennaktī, kā arī pacientiem, kuri atrodas BKUS paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, tiek nodrošināti paliatīvās aprūpes pakalpojumi mājās 24 stundas diennaktī. Vienlaikus valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmērs pieaugušajiem un bērniem ir nevienlīdzīgs, turklāt būtiski samazinās pieejamo valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāsts un pieejamība, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu.

[443.] Lai ikvienam paliatīvās aprūpes pacientam tiktu nodrošināti konkrētajam veselības stāvoklim un vajadzībām atbilstoši pakalpojumi, sadarbojoties gan ar veselības aprūpes nozares speciālistiem, gan ar Labklājības ministriju, nepieciešams izstrādāt paliatīvās aprūpes līmeņus un noteikt katram līmenim atbilstošu multidisciplināru speciālistu komandu.

[444.] Būtisks arī ir informācijas trūkums gan par paliatīvās aprūpes, gan sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējām. Pakalpojumu sniegšanas struktūra ir sadrumstalota, bet informācija par tiem nav atrodama vienuviet. Veselības ministrija kopā ar NVD, sadarbojoties ar Labklājības ministriju, 2020.gadā izstrādāja informatīvus bukletus jeb ceļvežus par paliatīvās aprūpes pieejamību gan pieaugušajiem, gan bērniem, lai informētu sabiedrību par valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un nodrošinātu kritiskā situācijā nonākušu pacientu tuviniekiem informāciju par valsts atbalstu, bet, situācijai mainoties, bukletus nepieciešams aktualizēt.

[445.] Paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošinājums un pieejamība valstī ir nevienlīdzīga.Nav vienmērīgi pieejama paliatīvā pacientu aprūpe Būtiski atšķiras paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāsts pieaugušajiem un bērniem, kā arī pakalpojumu pieejamības nodrošinājums reģionos un Rīgā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

[446.] Esošie veselības aprūpes apmaksas tarifi neatbilst šī brīža faktiskajām izmaksām, piemēram, BKUS paliatīvās aprūpes kabinetā sniegtie pakalpojumi, ilgstošo kopjamo pacientu paliatīvā aprūpe un mājas aprūpes ietvaros sniegtie paliatīvās aprūpes pakalpojumi.