1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums, kas cita starpā paredz jaunu regulējumu attiecībā uz pašvaldības nolikumā nosakāmajiem jautājumiem. Atbilstoši Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktam, kas paredz, ka pašvaldības domei jāizvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstība jaunajam likumam un jāizdod jauni saistošie noteikumi atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam, ir izstrādāti jauni Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Rēzeknes valstspilsētas aglomerācijas teritorijā noteikumi.Sakarā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības reorganizācijas pasākumiem un strukturālajām izmaiņām, no 2023. gada 1. decembra ir izveidota iestāde "Pašvaldības policija", un no 2024. gada 1. marta pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienība "Administratīvā inspekcija" tiek izslēgta.

Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt to atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, veicot nepieciešamo aktualizāciju, tajā skaitā, atsevišķu prasību un nosacījumu precizēšanu.

Tiesiskais regulējums nosaka vispārīgās prasības ūdenssaimniecības jomā un dod Pašvaldībai pilnvarojumu, ņemot vērā savu specifisko situāciju ūdenssaimniecības jomā, paredzēt papildu savus nosacījumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6.2., 6.3. un 6.4. punktu noteikts, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, kā arī kārtību decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontrolei un uzraudzībai, un prasību minimumu asenizatoram. Atbilstoši minētām prasībām saistošajos noteikumos paredzēts, ka notekūdeņu izvešanas regularitāte ir atkarīga no ūdens patēriņa un iekārtas tilpuma, un izvešana jāveic pēc decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekotāja pieprasījuma, bet ne retāk kā reizi gadā. Noteikumos definēts, ka ūdenssaimniecības decentralizēto pakalpojumu sniedzējs (asenizators) ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir noslēgts līgums ar SIA "Rēzeknes Ūdens" par notekūdeņu pieņemšanu un attīrīšanu, kā arī ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas komercdarbības veikšanai no atbilstošām valsts un pašvaldību iestādēm. Asenizatoram ir jāspēj nodrošināt savākto sadzīves notekūdeņu pārvadāšanu ar specializētu transportu, kas atbilst vides un sanitārajām prasībām notekūdeņu pārvadāšanai. Asenizators drīkst pieņemt tikai tādus notekūdeņus, kas atbilst līgumā noteiktajām prasībām. Viņš ir atbildīgs par katra izvešanas brauciena reģistrēšanu, norādot savākto notekūdeņu apjomu, savākšanas vietu un nodošanas laiku, kā arī par šo datu regulāru iesniegšanu atbilstoši līgumam. Notekūdeņi drīkst tikt nodoti tikai līgumā norādītajā asenizācijas stacijā, un nodošana jāveic saskaņā ar noslēgto līgumu. Noteikumi paredz, ka ūdenssaimniecības un centralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs veic decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzraudzību ne retāk kā reizi divos gados, lai pārliecinātos par to atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē šo sistēmu uzturēšanu un apsaimniekošanu. Papildu pārbaudes var tikt veiktas jebkurā laikā, ja tiek saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem vai neatbilstībām.

Saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām ir leģitīms pamats vides aizsardzības intereses.

Par Noteikumu neievērošanu atbilstoši Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 1. punkta pilnvarojumam, paredzēta administratīvā atbildība brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs Pašvaldības policijas amatpersonas vai Pašvaldības domes Administratīvā komisija.

Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot drošā vidē.

Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot saistošajos noteikumos iekļautās prasības.

Izvērtējot saistošajos noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus Pašvaldība uzskata, ka šajos noteikumos iekļautie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būs pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādejādi ir pamatots apgalvojums tam, ka administratīvajiem sodiem būs efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Noteikumos ir ietverta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas nav noteikti nozaru likumdošanā.

Sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personām ar šo normu noteiktais viņu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarītais zaudējums.

Izmaiņas pašvaldības darbības tiesiskajā regulējumā nepieciešamas arī saistībā ar sabiedrības iesaisti, kas nodrošinās viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos.

Saskaņā ar "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma" 7. panta 3. apakšpunktu un VARAM 19.04.2024 informatīvo vēstuli Nr. 1-13/2452 aktualizētas attiecīgās saistošo noteikumu sadaļas.