118. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
(1) Ja patstāvīgais priekšlikums nav nodots komisijai, Saeimas sēdē par to referē pirmais no priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi. Šajā gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.
(2) Ja patstāvīgais priekšlikums nodots komisijai, tā sniedz atzinumu par patstāvīgo priekšlikumu, bet gadījumos, kad iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, arī atzinumus par šiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.
(3) Komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, var iesniegt alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu. Šajā gadījumā nav piemērojami 117.panta ceturtās vienpadsmitās daļas noteikumi.
(4) Nevienu patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots izskatīšanai komisijā, nevar izskatīt Saeimas sēdē, ja deputātiem nav pieejami:
1) komisijas atzinums par patstāvīgo priekšlikumu;
2) visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un komisijas atzinumi par tiem;
3) finanšu ministra atsauksme, ja patstāvīgais priekšlikums paredz budžetā neparedzētus izdevumus.
(5) Par patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots iepriekšējai izskatīšanai komisijā, Saeimas sēdē ziņo attiecīgās komisijas ievēlētais referents.
(6) Ja nav priekšlikumu par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms vienā lasījumā.
(7) Ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima pēc debatēm par abiem patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.
(8) Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos. Pirmajā lasījumā referents ziņo un notiek debates par patstāvīgā priekšlikuma vispārīgajiem principiem, kā arī Saeima lemj par iesniegtā Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā nepieņem, tas uzskatāms par noraidītu.
(9) Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.
(10) Saeimas komisija, kas iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, vai katrs no deputātiem, kas parakstījis patstāvīgo priekšlikumu, var atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.
(11) Atsauktu priekšlikumu var uzturēt komisija, kurai tas nodots.
(12) Ja atsaukts patstāvīgais priekšlikums, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, alternatīvais patstāvīgais priekšlikums izskatāms, ievērojot šā panta trešās daļas noteikumu.
(13) Patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja 10 dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē.
(14) Likumā par budžetu un finanšu vadību un likumā "Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē" noteiktajos gadījumos Saeimā izskatāmie lēmuma projekti nav uzskatāmi par patstāvīgajiem priekšlikumiem.
131
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.)
3.1 Ministru kabineta locekļu ziņojumi(Nodaļa 15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2008.)
118.1 (1) Ministru prezidents ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 30 dienas pēc tā iesniegšanas.
(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents.
132
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.)
118.2 (1) Ja Ministru prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas sēdē vārdu viņam vai ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā norāda, kurš ministrs vai kuri ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Ministru prezidenta priekšlikumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeima lemj, vai ziņojums par konkrēto tēmu iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
(3) Pēc Ministru prezidenta vai ministra ziņojuma par konkrēto tēmu Saeimas sēdē tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru prezidents un ministrs, kas sniedzis ziņojumu.
(4) Saeima balso par Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra ziņojuma pieņemšanu.
133
118.3 (1) Ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16.janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
(3) Saeimas sēdē, kurā tiek izskatīts minētais ziņojums, ārlietu ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi ārlietu ministrs.
134
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.2010.)
118.4 (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Ministru kabineta ziņojumu iekļauj izskatīšanai Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
(3) Saeimas sēdē, kurā tiek izskatīts minētais ziņojums, Ministru kabineta pārstāvis ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi Ministru kabineta pārstāvis.
135
(27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2025.)
118.5 (1) Ministru kabinets reizi gadā iesniedz Saeimai Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai tā gadskārtējo progresa ziņojumu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai tā gadskārtējo progresa ziņojumu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.
(3) Saeimas sēdē, kurā tiek izskatīts minētais ziņojums, finanšu ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi finanšu ministrs.
136
(29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.)