131. pants

(Izslēgts ar 06.05.1996. likumu)

149

5.1 Tiesībsarga ziņojumi(Nodaļa 15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2008.)

131.1 (1) Tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 30 dienas pēc tā iesniegšanas. Ja tiesībsarga ziņojums iesniegts Saeimas sesiju starplaikā, to iekļauj nākamās kārtējās sesijas darba kārtībā, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu, tiesībsargs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi tiesībsargs.

150

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.)

5.2 Deputāta nosūtīšana uz valsts valodas prasmes pārbaudi(Nodaļa 09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2011.)

131.2 (1) Ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts.

(2) Prezidijs Saeimas sēdē ziņo par saņemto lēmuma projektu, un Saeima to bez debatēm nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija mēneša laikā slēgtā sēdē izvērtē lēmumu projektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi un sniedz Saeimai atzinumu par to. Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicina attiecīgo deputātu un Valsts valodas centra pārstāvi.

(4) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzinumā norāda, vai attiecīgais deputāts ir piedalījies komisijas sēdēs, kā arī sniedz citu nepieciešamo informāciju.

(5) Lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne vēlāk kā 10 dienas pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atzinuma iesniegšanas Saeimai. Ja atzinums iesniegts Saeimas sesiju starplaikā, lēmuma projektu iekļauj nākamās kārtējās sesijas darba kārtībā, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(6) Saeimas sēdē par attiecīgo lēmuma projektu ziņo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ievēlēts referents. Ja Saeima pieņem lēmumu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, šo pārbaudi ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas deputāts veic Valsts izglītības attīstības aģentūrā. Pārbaudi šajā termiņā drīkst veikt ne vairāk kā divas reizes. Ne mazāk kā 10 deputāti var iesniegt lēmuma projektu par valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu.

(7) Ja attiecīgais deputāts nepiekrīt pārbaudes rezultātam, viņš to var apstrīdēt 10 dienu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto pārbaudes rezultātu pieņem 15 dienu laikā. Valsts izglītības attīstības aģentūras lēmumu par apstrīdēto pārbaudes rezultātu deputāts 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kas šo lietu kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā izskata 30 dienu laikā.

(8) Ja Saeima ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi un, veicot šo pārbaudi, ir konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav ieradies uz pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.

(9) Ja Valsts izglītības attīstības aģentūra, veicot šajā pantā noteikto pārbaudi, atzīst, ka deputāta valsts valodas prasme atbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, tas nosūta attiecīgo atzinumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Komisija šo atzinumu nosūta Prezidijam, kas par to ziņo Saeimai.

151

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.)

5.3 Kolektīvā iesnieguma izskatīšana(Nodaļa 19.01.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.02.2012.)

131.3 (1) Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adrese un kontaktinformācija. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

(2) Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(3) Nosakot kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu, netiek ņemta vērā parakstu atsaukšana Saeimā jau iesniegtam kolektīvajam iesniegumam.

(4) Ja kolektīvais iesniegums nosūtīts elektroniskā veidā, vienlaikus iesniedzama arī tehniskā informācija, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu.

152

131.4 (1) Prezidijs ne vēlāk kā 20 dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību Kārtības ruļļa 131.3 panta prasībām, ja nepieciešams, nodod to pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un lemj par šā iesnieguma nodošanu sākotnējai izvērtēšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Uz Prezidija sēdi uzaicināma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.

(2) Ja Prezidijs konstatē, ka iesniegtais dokuments neatbilst Kārtības ruļļa 131.3 panta prasībām, atbildi uz to sniedz saskaņā ar Iesniegumu likumu.

153

131.5 (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā veic kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, sarīkojama ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā, un komisijas sēdes norisi ieraksta audioformātā.

(2) Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicināma persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, deputāti no citām Saeimas komisijām un pārstāvji no institūcijām, kurus skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē personai, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, ir tiesības komisijas noteiktajā kārtībā pamatot kolektīvo iesniegumu un piedalīties tā apspriešanā.

(4) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tā sagatavo ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību.

(5) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojumā iekļaujama informācija par kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu komisijā, it īpaši kolektīvā iesnieguma iesniedzēju prasījumi un to pamatojums, uzaicināto personu viedokļi, kā arī cita informācija, kuru komisija atzīst par nepieciešamu. Saeimas lēmuma projektā par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību norāda kolektīvā iesnieguma:

1) iesniedzēju skaitu;

2) būtības īsu izklāstu;

3) vēlamo turpmāko virzību (piemēram, izveidot īpašu Saeimas komisiju attiecīga likumprojekta sagatavošanai, nodot kolektīvo iesniegumu kādai institūcijai tālākai izvērtēšanai, uzdot Ministru kabinetam sagatavot koncepciju vai likumprojektu, atstāt bez izskatīšanas, noraidīt).

(6) Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību izskata Kārtības ruļļa 117.panta kārtībā.

(7) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kontrolē ar Saeimas lēmumu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību dotā uzdevuma izpildi un, ja nepieciešams, var sagatavot citus Saeimas lēmuma projektus, lai nodrošinātu dotā uzdevuma izpildi.

154

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.)

5.4 Valsts kontroliera ziņojumi(Nodaļa 16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.2014. Nodaļa stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

131.6 (1) Valsts kontrolieris vienlaikus ar Valsts kontroles gada finanšu pārskatu, kam pievienots zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinums, rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Valsts kontroles darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Valsts kontroles darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Valsts kontroles darbu, valsts kontrolieris ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi valsts kontrolieris.

155

(Nodaļa 16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.2014. Nodaļa stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)