Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2020-50-01 "Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. un 106. pantam"

16. pants
). Tādējādi jau šobrīd ir izveidots mehānisms, kura

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

ietvaros varētu individuāli izvērtēt katru konkrēto gadījumu, lai

pārliecinātos par to, vai iepriekš par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu sodītas personas rakstura īpašības, attieksme pret

izdarīto nodarījumu un tā izdarīšanas apstākļi neliecina par to,

ka šī persona varētu apdraudēt nozīmīgas sabiedrības un valsts

intereses.

Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētā

norma neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106.

panta pirmajam teikumam.

4. Satversmes tiesas likuma 31. panta

11. punkts un 32. panta trešā daļa Satversmes tiesai

piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē

tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

tiesību normai. Lemjot par brīdi, kad apstrīdētā norma zaudē

spēku, jāņem vērā ne vien pieteikuma iesniedzēju, bet arī citu

personu tiesības un intereses. Turklāt apstrīdētās normas

atzīšana par spēkā neesošu nedrīkst radīt jaunus Satversmē

noteikto pamattiesību aizskārumus (sk. Satversmes tiesas

2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2015-19-01 17. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu ar atpakaļvērstu spēku. Kā jau tika secināts šo

atsevišķo domu 2. punktā, absolūtā aizlieguma satversmības

izvērtēšanas metodoloģija izvirza likumdevējam prasību pamatot,

kādēļ nepieciešams noteikt tieši absolūtu aizliegumu.

Likumdevējam izvirzītā prasība pamatot savu lēmumu neliedz tam

pieņemt tāda vai citāda satura lēmumu. Proti, likumdevēja

izšķiršanās par absolūtu aizliegumu dienēt Valsts policijā

iepriekš par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodītai

personai var būt atbilstoša Satversmei, ja tā ir pamatota

atbilstoši absolūtā aizlieguma satversmības izvērtēšanas

metodoloģijai. Tādējādi absolūtā aizlieguma noteikšana attiecībā

uz dienestu Valsts policijā nav izslēdzama.

Līdz ar to uzskatu, ka izskatītajā

lietā apstrīdētā norma būtu atzīstama par spēkā neesošu tikai ar

kādu brīdi nākotnē.

Satversmes tiesas tiesnesis A.

Kučs

Rīgā 2021. gada 28. jūnijā