5. pants

Uzskatu, ka Spriedumā nav sniegti pietiekami

argumenti tam, lai secinātu, ka konkrētajā gadījumā pastāv citi,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši

līdzekļi (sk. Sprieduma 27.2.-27.4. punktu).

Satversmes tiesas līdzšinējā praksē ir konsekventi uzsvērts,

ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā

kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13.

maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

punktu un 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01

21. punktu). Tātad, ja lietas izskatīšanas gaitā tiek

konstatēts, ka konkrētajā gadījumā pastāv saudzējošāki līdzekļi,

Satversmes tiesa izvērtē, vai ar šiem līdzekļiem var sasniegt

ierobežojuma leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 7. novembra sprieduma

lietā Nr. 2012-24-03 18.3. punktu un 2014. gada 7. jūlija

sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 28.2. un 28.3. punktu).

Spriedumā norādīts, ka likumdevējs administratorus to amata

darbībā pielīdzinājis valsts amatpersonām citastarp tādēļ, lai

nodrošinātu administratoru darbības caurskatāmību, kā arī

mazinātu interešu konflikta un korupcijas risku (sk. Sprieduma

24.3. punktu). Satversmes tiesa secināja, ka konkrētajā

gadījumā ir saudzējošāki līdzekļi, un norādīja, ka ar tiem

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt

līdzvērtīgā kvalitātē. Tomēr Spriedumā nav ietverts izvērtējums

un argumenti, kas ļautu secināt, ka ar šādiem saudzējošākiem

līdzekļiem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi patiešām

varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. Piemēram, Spriedumā

nav vērtēts, vai, ieviešot attiecībā uz valsts amatpersonas

deklarācijas iesniegšanu tādu regulējumu, kas nodrošinātu to

administratoru profesionālās darbības garantijas, kuri vienlaikus

ir arī advokāti, būtu iespējams panākt administratoru darbības

caurskatāmību vismaz tādā pašā kvalitātē, kā to nodrošina

apstrīdētās normas.

Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka

izskatāmajā lietā bija jāvērtē, vai apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 106. panta pirmajam teikumam kopsakarā ar Satversmes

1. pantu. Savukārt Sprieduma 27. punktā nav ietverti pietiekami

argumenti tam, lai secinātu, ka konkrētajā gadījumā pastāv citi,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši

līdzekļi, kas ļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.

Satversmes tiesas tiesnesis

G.Kusiņš

Rīgā 2016. gada 4. janvārī