Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kūtra atsevišķās domas lietā Nr. 2009-44-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 5. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 110. pantam"

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Turklāt, vērtējot konstitucionālo sūdzību

iesniedzēju tiesiskās paļāvības aizsardzību, bija jāņem vērā arī

bērna intereses. Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka

"tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās

attiecībā uz bērniem prioritāras ir bērna tiesības un intereses.

Tas nozīmē, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi

jāpieņem, pamatojoties uz to, kas ir bērna interesēs, bet arī

likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie vai grozītie normatīvie akti

aizsargātu bērnu intereses iespējami labākajā veidā"

(Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr.

2004-02-0106 11. punkts). Satversmes tiesa arī secinājusi,

ka, vadoties tieši no šā principa, valsts vēlējusies aizsargāt

bērna tiesības, proti, nodrošināt bērnam dzīves pirmajā gadā

pienācīgu kopšanu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4.

novembra sprieduma lietā Nr. 2005-09-01 13.3. punktu).

Līdz ar to var secināt: jau apstrīdētās normas tapšanas laikā

nebija šaubu, ka attiecīgais risinājums nav pieļaujams ne

tiesiski, ne emocionāli, ka šāda norma neatbilst tiesiskās

paļāvības principam un tātad arī Satversmei. Likumdevējam bija

jāatrod efektīvākais risinājums un jānosaka tāds periods, lai

ģimenes, kas jau bija izplānojušas savus ieņēmumus un rēķinājušās

ar tiem, varētu sakārtot savu dzīvi atbilstoši jaunajam

regulējumam.

Turklāt jāatzīmē, ka likumdevējs, izvēloties apstrīdētajā

normā noteikto veidu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu un

izdevumu līdzsvarošanai, vispār nav izvērtējis nedz citas

iespējas, nedz arī sekas, kas radās ģimenēm pēc pabalsta

samazināšanas. Labklājības ministrija savā atbildē Satversmes

tiesai norāda: "tā kā likumprojektu bija nepieciešams sagatavot

steidzamības kārtā - vienas darbdienas laikā, par alternatīviem

risinājumiem netika diskutēts" (sk. lietas materiālu 1. sēj.

172. lpp.).

Tādējādi uzskatu, ka likuma "Par

valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.

gada līdz 2012. gadam" 5. panta pirmā daļa neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes 1. pantam attiecībā uz tām personām, kurām

līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai jau bija piešķirts vecāku

pabalsts.

Rīgā 2010. gada 26. martā

Satversmes tiesas

tiesnesis G.Kūtris