8. pants

Tādējādi uzskatu, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta

6. punkts tādā redakcijā, kādu to izprata un pastāvīgi

piemēroja līdz šim Satversmes tiesas spriedumam, bija jāatzīst

par neatbilstošu Satversmes 1., 9. un 91. pantam, jo

vēlēšanu tiesību ierobežojums personai, kura darbojās PSKP (LKP),

Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu

apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā,

Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās

komitejās laikā no 1991. gada 13. janvāra līdz to

darbības izbeigšanai, 27 gadus pēc personas aktivitātēm vairs nav

nepieciešams un nav samērīgs. Savukārt demokrātijas

pašaizsardzības dēļ Latvijas tiesību sistēmā būtu jānoteic

vispārējs noteikums, ka personām, kas ļaunprātīgi izmanto

demokrātijas piešķirtās tiesības un brīvības un apdraud

demokrātisko iekārtu (nesasaistot to ar 1991. gada

notikumiem), būtu liedzamas pasīvās vēlēšanu tiesības un

ierobežojamas citas tiesības, kuru faktiska izmantošana ir vērsta

uz demokrātijas apdraudējumu (vārda, pulcēšanās, preses u.tml.

brīvības). Tāpat jānoteic arī saprātīgs un paredzams šādu tiesību

ierobežojumu noteikšanas process ar tiesas spriedumu. Taču tas ir

likumdevēja, nevis Satversmes tiesas uzdevums.

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2018. gada 12. jūlijā