Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2021-32-0103 "Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punkta un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 4. pielikuma 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam"

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvības

pienākuma izriet tas, ka deputāts vēlēšanu rezultātā saņem no

pašvaldības iedzīvotājiem to pārstāvības mandātu. Tātad

deputāta amata pienākumu izpilde un tiesību izmantošana ir

publiskās varas izmantošana sabiedrības labā. Deputāts

neatrodas nedz darba, nedz valsts dienesta attiecībās ar

pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai. Deputāts ir brīvs

sava pārstāvības mandāta izmantošanā, jo nav personiski atbildīgs

par lēmumiem, kuru pieņemšanā piedalījies ar saviem balsojumiem,

nav padots savas partijas, citu organizāciju vai vēlētāju

norādījumiem, bet rīkojas vienīgi pēc savas apziņas. Brīvo

pārstāvības mandātu veido noteiktas publiski tiesiskas

kompetences, kas kalpo tam, lai deputāts varētu īstenot

pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvību. Šīs kompetences ir

deputāta tiesības:

1) piedalīties domes un tās pastāvīgo komiteju sēdēs un lēmumu

pieņemšanā;

2) balsot un ierosināt lēmumu projektus;

3) uzstāties sēdēs;

4) iegūt informāciju (tiesības pieprasīt informāciju, uzdot

jautājumus);

5) pašorganizēties ar citiem deputātiem (piemēram,

frakcijās).