2. pants

Tiesības uz advokāta palīdzību ir personas brīvība,

kas nozīmē brīvību izvēlēties sev advokātu, saņemt tā palīdzību

un ar advokāta īpašajām juridiskajām zināšanām un prasmēm

izmantot personai pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus

visefektīvākajā veidā personas tiesību aizsardzībai.

Persona īsteno tiesību uz advokātu ar uzdevuma došanu

advokātam rīkoties personas vārdā un vietā. Tā kā persona rīkojas

savas brīvības (privātautonomijas) ietvaros, tā uzdevumu

advokātam dod ar līgumu. Līgums regulē advokāta un personas

savstarpējās attiecības iekšēji. Uzdevuma saņemšanu ārēji

advokāts atklāj, piemēram, ar pilnvaru (Latvijā - arī ar orderi),

ko uzrāda attiecīgās iestādēs, kārtojot uzdevuma izpildei

vajadzīgos jautājumus.

Tiesības uz advokātu ir gan personas brīvība, kuru attiecīgā

pamattiesība aizsargā, gan arī no otras puses - valsts pozitīvs

pienākums noteiktos gadījumos tiesības uz advokātu nodrošināt,

piemēram, personām, kurām šī izvēles brīvība ir būtiski

ierobežota (piemēram, trūcīgam, nepilngadīgam vai personai, kurai

ir garīga rakstura traucējumi).

Protams, ka tiesības uz advokāta palīdzību garantē arī

personai tiesības uz taisnīgu tiesu, sekmē to pilnvērtīgu un

efektīvu izmantošanu.