Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2016-12-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesas process ir balstīts uz objektīvās

patiesības noskaidrošanu lietā, tādēļ Satversmes tiesas procesā

visu lietu izskatīšanā ir spēkā objektīvās izmeklēšanas princips.

Tas nozīmē, ka neatkarīgi no pušu pienākuma iesniegt lietas

materiālus un sniegt paskaidrojumus, Satversmes tiesai pašai ir

pienākums noskaidrot un konstatēt patiesos lietas faktiskos

apstākļus. Piemēram, tiesas pieteikuma gadījumā Satversmes tiesa,

vadoties no subsidiaritātes, izmanto tiesas jau noskaidrotos un

pieteikumā apkopotos faktus. Pieteikuma pieņemšanas stadijā

Satversmes tiesa var pamatoti prasīt, lai šie fakti tiktu

adekvāti un pilnīgi atainoti pieteikumā. Tomēr pēc lietas

ierosināšanas Satversmes tiesa nav ierobežota patstāvīgi veikt

papildu faktu izmeklēšanu (arī tad, ja pieteikumu iesniegusi

administratīvā tiesa, kur administratīvajā procesā arī ir

noteicošs objektīvās izmeklēšanas princips).

Objektīvās izmeklēšanas principa izmantošana Satversmes tiesā

ir būtiska vairāku savstarpēji saistītu iemeslu pēc:

a) Satversmes tiesas procesā objektīvi tiek aizsargāta ar

Satversmi nodibinātā tiesību iekārta;

b) izskatāmo lietu iznākums pārsniedz atsevišķas personas

individuālās intereses;

c) lietas apstākļu noskaidrošana nevar tikt atstāta vienīgi

lietas dalībnieku ziņā. Satversmes tiesas piesaiste vienīgi

lietas dalībnieku atklātajiem faktiem, ierobežotu tiesas

kompetenci nodrošināt Satversmes pilnīgu un efektīvu iedarbību uz

tiesību sistēmu.