Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Arheoloģiskā

pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Arheoloģiskā pieminekļa pieguļošajā teritorijā -

īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu

arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai

samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam

(valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās

elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī

vēlama brīvas publiskās pieejamības iespēju nodrošināšana

arheoloģiskajam piemineklim.

2.1.2. Darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram,

būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, koku ciršana,

tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai

ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska

vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes

atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama

gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts

arheoloģiskais piemineklis.

2.2.2. Ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām

nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko

darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var

ietekmēt arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu

tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek

pārveidots vēsturiskais zemes reljefs un un izmainīts

hidroloģiskais režīms.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama arheoloģiskā

pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves,

fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju

uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.