Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kultūras

pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā

(valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu

nodrošina tā īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir

ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus

par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošā

kultūras pieminekļa teritorijai.

1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras,

izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras

pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja

tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās

vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā

vērtība.

1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras

pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai

noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību

pievēršot kultūras pieminekļa teritorijas zemes reljefa izmaiņām.

Kultūras pieminekļa teritorijā konstatējot cilvēku kaulu

fragmentus un/vai arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas

monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara, kaula vai cita materiāla

izgatavotas rotas, ieročus, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai

to fragmentus u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un

jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie

tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai

ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.6. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt,

tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar

Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana

pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt

kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Plānojot jaunu apbūvi vai ja nepieciešama ar reljefa

izmainīšanu saistīta Arheoloģiskā pieminekļa teritorijas

pārveidošana, tostarp esošo ēku pagrabu padziļināšana vai pamatu

atrakšana, jāsaņem Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa

teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu

laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā

izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu

veida un apjoma). kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības

zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā teritorijas īpašniekam

jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi

atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes

darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.3. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde

izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko

izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu

pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.4. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam)

izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

(atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts,

kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām,

vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.5. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt

senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla

blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās

ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes

atļauju.

1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā

zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par

senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā

publiskā muzejā.

1.2.7. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu

pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un

apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot

kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, tostarp, neveicot

zemes rakšanas darbus ārpus esošajām pazemes komunikāciju trasēm.

Atklājot ar seniem apbedījumiem saistītas liecības vai

arheoloģiskās senlietas, par to jāpaziņo Pārvaldes reģionālajai

nodaļai.

1.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama ēku uzturēšanas,

pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem esošajos apjomos (ja

vien ēka nav atsevišķs kultūras piemineklis un darbi nav pretrunā

ar valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Cēsu

senpilsēta" (valsts aizsardzības Nr. 394) un valsts nozīmes

pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais

centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7426) izmantošanas un

uzturēšanas prasībām vai citiem administratīvajiem vai

normatīvajiem regulējumiem. Iepriekš minētais attiecināms arī uz

arheoloģiskā pieminekļa teritorijā esošo ielu un pazemes

komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos,

t.sk. stādījumu un piemājas dārziņu kopšanu un uzturēšanu.

1.3.3. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma

elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes

rakšanas darbus un nebojājot kultūras pieminekli.