Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Bloka muižiņas ansamblis" (valsts aizsardzības Nr. 6673) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pārvaldes izvirzītās prasības Arhitektūras

piemineklim:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā.

2.1.2. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka pienākums ir: ievērot

likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus

par Arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā esošajam

Arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par

būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido

Arhitektūras pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa aizsardzību, ir

noteikta aizsardzības zona 3,93 ha platībā, ar tās uzturēšanas

režīmu var iepazīties Reģistra sadaļā "Režīmi un

ĢEO".

2.1.4. Arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai

vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai

citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis

un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam savlaicīgi un regulāri jāveic

Arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai

noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus vēsturiskai

būvsubstancei.

2.1.6. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa teritorijas

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam savlaicīgi un regulāri

jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko

labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot

pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Arhitektūras

pieminekli un pieminekļa kopējā veidola uztveri.

2.1.7. Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju,

remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par

saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus sertificētus

speciālistus darbu veikšanai. Konstatējot bojājumus nekavējoties

organizējami nepieciešamie pasākumi apdraudējuma novēršanai un

pieminekļa stāvokļa turpmākās nepasliktināšanās

nodrošināšanai.

2.1.8. Pamatojoties uz to, ka Arhitektūras piemineklim 2022.

un 2023. gadā piešķirts Pārvaldes finansējums (GP-FL-164/2022;

GP-FL-83/2023) konservācijas darbu veikšanai, piemineklim ne mazāk kā turpmākos 25

gadus pēc finansēšanas līguma slēgšanas datuma (tātad līdz 2048.

gadam) jānodrošina publiska pieejamība, t.i., tam jābūt

pieejamam sabiedrības apskatei. Papildinformācijai, skat.

Pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas

programmas pieteikumu konkursa nolikumu vai informāciju Pārvaldes

mājaslapā, sadaļā "Pakalpojumi"

(https://www.nkmp.gov.lv/lv/kulturas-piemineklu-konservacijas-un-restauracijas-programma).

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt.

Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu

aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā

iespēja, kā saglabāt Arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja

pārveidojuma rezultātā nepazeminās valsts Arhitektūras pieminekļa

vērtība.

2.2.2. Arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un

restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem

uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti Arhitektūras pieminekļa pārveidošanas

darbi, kas rada izmaiņas Arhitektūras pieminekļa saglabājamajās

vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes,

konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.4. Pārvalde Arhitektūras pieminekļa īpašniekam izsniedz

darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju

izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē.

Projektā, vadoties no darbu rakstura un apjoma, ietver vizuālās

fiksācijas dokumentus, projekta darba uzdevuma aprakstu,

metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un citu nepieciešamo

informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,

konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Arhitektūras pieminekļa īpašnieks 10 dienas pirms darbu

sākšanas par tiem rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo

nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un

inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra

un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,

durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc

konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi

īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Vides pieejamības

risinājumus izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras

mantojuma saglabāšanā, tie nedrīkst pārveidot kultūras pieminekļa

saglabājamās vērtības, nepasliktina kultūras pieminekļa uztveri

un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas

kultūras pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.10. Par Arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu

pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Arhitektūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai

saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam

atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un

nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.