2. pants

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā

teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā).

2.1.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)

esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību,

kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.3. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto

kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai

citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes

arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā

un aizsardzības zonā.

2.1.4. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas

radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas

rezultātā.

2.1.5. Kultūras pieminekļa teritorijā neierādīt jaunas

kapavietas. Apsaimniekošanas darbu laikā atrodot iepriekš

nezināmu apbedījumu detaļas, par to nekavējoties jāinformē

Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

2.1.6. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),

nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.7. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie

tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai

ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.1.8. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus

speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt,

tā teritoriju drīkst pārveidot tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas

darbiem.

2.2.4. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu

rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus,

projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu

pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,

konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā. Arheoloģiskās izpētes

darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem

speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās

zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko

darbu veikšanā.

2.2.6. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks

(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski

informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt

senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla

blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās

ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes

atļauju.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi

īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Vides pieejamības

risinājumus izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras

mantojuma saglabāšanā, tie nedrīkst pārveidot kultūras pieminekļa

saglabājamās vērtības, nepasliktina kultūras pieminekļa uztveri

un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas

kultūras pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.10. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota

administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un

apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot kultūras pieminekļa

saglabājamās vērtības.

2.4. Uzturēšanas režīms:

2.4.1. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklim pieguļošajā

teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai

nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam

raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu

dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes

arhitektūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā

ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi -

ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, raksturīgā

veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais

labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas

iespēja valsts nozīmes arhitektūras piemineklim (brīva vai daļēji

ierobežota); valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa netraucētas

uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem;

raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa.

2.5. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.5.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ārpus kapavietām

saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana

pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts

kultūras piemineklis.

2.5.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama

darbība tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā, kas pārveido vidi

un ainavu ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.5.3. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības

iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas

pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

tieša tuvumā vai kas var ietekmēt valsts nozīmes arhitektūras

pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo

uztveramību.