1. pants

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)

esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību,

kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.3. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts

nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā

teritorijā un aizsardzības zonā.

1.1.4. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot

eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru

piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli,

iekārtas, kas izraisa vibrāciju, kā arī vidi degradējošas

materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā

un tā aizsardzības zonā nodrošina ugunsdrošību, optimālu

hidroģeoloģisko situāciju, gaisa un ūdenskrātuvju tīrību. Nav

pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tai skaitā gruntsūdens

līmeņa maiņa), kas var apdraudēt kultūras pieminekli.

1.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens

novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu

aizpildījumam.

1.1.6. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),

nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.7. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana

vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama

tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes

arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

1.2.2. Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai

pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai

apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa

saglabāšana.

1.2.3. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

1.2.4. Atļauja nepieciešama, ja paredzama arhitektūras

pieminekļa konservācija, restaurācija vai citas darbības, kas

rada izmaiņas arhitektūras pieminekļa vai tā daļas apjomā,

telpiskajā struktūrā, plānojumā, virsmu apdarē, faktūrā, kolorītā

vai komplektācijā vai negatīvi ietekmē tā oriģinālās substances

un autentiskuma saglabāšanu, kā arī ja paredzama darbība

arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas ietekmē tā

vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, piemineklim

atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un

labiekārtošanas raksturu un arhitektūras pieminekļa vizuālo

uztveri. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā,

kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs

dokuments.

1.2.5. Veicot arhitektūras pieminekļa - pilsētu un lauku ēku

grupas - vai to atsevišķu daļu restaurāciju, konservāciju un

remontu (labošanu), kā arī citus arhitektūras pieminekļa

saglabājamo vērtību ietekmējošus darbus, izvērtē dažādu laiku

uzslāņojumus un saglabā vēsturisko plānojumu, reljefa,

ūdenstilpju un apzaļumojuma sistēmu, apbūves ārējo veidolu un

kultūrvēsturiski vērtīgo labiekārtojumu.

1.2.6. Vēsturiskais parks (dārzs) kopjams, saudzējot un

uzturot tā vēsturisko plānojumu, kompozīciju, augu sortimentu,

senos stādījumus, labiekārtojuma elementus, vēsturiskās parka

būves, mākslīgās un dabiskās ūdenstilpes (ja tādas ir), ainavas

īpatnības, vērtību kopuma raksturu un noskaņu.

1.2.7. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās

fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas)

izvērtēšanas.

1.2.8. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības

noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā

atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana,

uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta,

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju,

nepārveidojot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās

vērtības.