Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Valsts nozīmes arhitektūras

piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)

esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību,

kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.3. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts

nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā

teritorijā.

1.1.4. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens

novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu

aizpildījumam. Ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklī

saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam)

jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no

straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),

nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.6. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana

vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama

tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes

arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

1.2.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas

darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā,

kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs

dokuments.

1.2.4. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās

fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas)

izvērtēšanas.

1.2.5. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības

noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā

atbildība.