2. pants

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā

teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)

esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību,

kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 100 metru vai

individuāla aizsardzības zona (skatīt https://mantojums.lv) ap

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.4. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts

nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās

teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens

novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu

aizpildījumam. Ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklī

saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam)

jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no

straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

2.1.6. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),

nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.7. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus

speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana

vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama

tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes

arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas

darbiem.

2.2.4. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu

rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus,

projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu

pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,

konservācijā restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks

(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski

informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaiti) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Nepieciešama konsultācija ar Pārvaldi, ja tiek veikti

Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošanas un

inženiertīklu ierīkošanas darbi, nepārveidojot ēkas arhitektūru

un tās ārējo veidolu, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,

durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja

tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido kultūras

pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tā uztveri un

nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas kultūras

pieminekļa ārējā veidolā, īstenojami tikai pēc konsultēšanās ar

Pārvaldi.

2.2.10. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota

administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšanai,

uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to

nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību;