2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības
zonā:
2.1. Uzturēšanas režīms:
2.1.1. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa pieguļošajā
teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai
nodrošinātu valsts nozīmes industriālā pieminekļa un tam
raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu
dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes
pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā
ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi -
ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži,
lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski
raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs,
vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim
(brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres
iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā
jāsaglabā atbilstošo vidi, būves, ainavu, apzaļumošanas un
labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina valsts nozīmes
kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.
2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama
darbība valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā,
kas pārveido būves, vidi un ainavu ap valsts nozīmes kultūras
pieminekli.
2.2.3. Valsts nozīmes industriālā pieminekļa īpašnieka
(valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības
iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas
pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes kultūras pieminekļa
aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt valsts nozīmes
kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo
uztveramību.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek
pārveidots valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības
zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai
reljefs.