Valsts nozīmes industriālā pieminekļa "Jaunās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas torņa pulkstenis ar mehānismu" (valsts aizsardzības Nr. 9074) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Valsts nozīmes industriālajā piemineklī un tā

teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts valsts nozīmes Kultūras piemineklis, kas ir to

īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes Kultūras

pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes Kultūras

pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par

katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts

nozīmes Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par

būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido

valsts nozīmes Kultūras pieminekli.

2.1.3. Valsts nozīmes Kultūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts

nozīmes Kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās

teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.4. Lai nodrošinātu valsts nozīmes Kultūras pieminekļa

uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un

regulāri jāveic valsts nozīmes Kultūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus.

2.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes Kultūras pieminekļa

teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot

vēsturisko labiekārtojuma raksturu, nepieļaujot pašizsējas koku

un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes Kultūras

pieminekli.

2.1.6. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus

speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Valsts nozīmes Kultūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa pārveidošana vai

tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai

tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes Kultūras

pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās

valsts nozīmes Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti valsts nozīmes Kultūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes Kultūras

pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes

atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.4. Pārvalde valsts nozīmes Kultūras pieminekļa īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu,

kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu rakstura un

apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus, projekta darba

uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un

citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir

jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.

speciālisti) ar pieredzi industriālo pieminekļu remontēšanā,

konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami

restauratoru un speciālistu uzraudzībā.

2.2.6. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieks

(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski

informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanas, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.8. Kultūras piemineklim inženiertīklu ierīkošana, ja

netiek pārveidots tās ārējais veidols, realizējama pēc

konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi

īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi, tie nedrīkst pārveidot

Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina Kultūras

pieminekļa uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli

uztveramas izmaiņas kultūras pieminekļa ārējā veidolā.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa kopšanai,

uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to

nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.