Valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kultūras

pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā

(valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu

nodrošina tā īpašnieks (valdītājs).

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir

ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus

par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)

esošajam kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par

būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido

kultūras pieminekļa teritoriju.

1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras,

izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras

pieminekļa izmantošana vienlaikus arī saimnieciskiem vai citiem

mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa

saglabājās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā

vērtība.

1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un

saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri

jāveic rekonstruētās apbūves apsekošana un ezera, kurā atrodas

kultūras piemineklis, vizuālā apskate un jāizvērtē iespējamos

kultūras pieminekļa apdraudējumus, piemēram, neraksturīgas

ūdenslīmeņa izmaiņas vai apbūves rekonstrukcijas tehniskā

stāvokļa pasliktināšanās. Ezerā, kurā atrodas kultūras

piemineklis, vai ārpus tās konstatējot ar ezermītnes apdzīvotības

laiku saistītas arheoloģiski nozīmīgas liecības, tai skaitā

arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs,

bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas,

darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku

u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina

atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu,

īpašniekam (valdītajam) jāveic rekonstruētās apbūves uzturēšanu

ar tādām metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, lai mazinātu

klimatisko apstākļu, antropogēnās slodzes, ezera hidroloģiskā

režīma izmaiņu u.c. faktoru negatīvu ietekmi, kas var radīt

neatgriezeniskus bojājumus kultūras piemineklim.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie

tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai

ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt,

tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar

Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana

pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt

kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Ja nepieciešama ar apbūves rekonstrukcijas, reljefa vai

hidroloģiskā režīma izmainīšanu saistīta kultūras pieminekļa un

tam piegulošās teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes

atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas

pārveidošanas darbiem. Ja darbi skar pamatklāsta

balstkonstrukcijas augsnē un ja tas noteikts Pārvaldes atļaujā

vai saskaņojuma nosacījumos, īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā

izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu

veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams

saņemt Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas

pārveidošana var tikt veikta tikai izņēmuma apstākļos ar

Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.2.3. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde

izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko

izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu

pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.4. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam)

izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta

paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

(atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts,

kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām,

vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.5. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt

senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla

blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus, sonārus u.c.).

Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes

atļauju.

1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā

zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par

senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā

publiskā muzejā.

1.2.7. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu

pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšana un

apsaimniekošana, kas tiek veikta neizmainot ezera hidroloģisko

režīmu un piegulošās teritorijas vēsturisko reljefu, tādējādi

nebojājot un nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās

vērtības.

1.3.2. Kultūras pieminekļa sastāvā esošās zinātniski pamatotās

apbūves: rekonstrukcijas lokāls remonts veicot atsevišķu

neatgriezeniski bojātu detaļu nomaiņu, kvalitātes, materiāla un

apstrādes kontekstā aizstājot ar analogiem elementiem. Pirms

lokālu remontdarbu uzsākšanas informējama Pārvaldes Vidzemes

reģionālā nodaļa.

1.3.3. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā izvietoto

labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos

apjomos.