Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kultūras

pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma

vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras

pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī

nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz

konkrēto kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur:

apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko

veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu,

stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā

veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais

labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas

iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); kultūras

pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai

nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava

skatā no pieminekļa.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā

vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, atbilstošo

vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī

jānodrošina kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama

darbība kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi

un ainavu ap kultūras pieminekli.

2.2.3. Īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko

darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi aizsardzības

zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa

saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek

pārveidots kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un

ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.