31. pants

Šo noteikumu 6.3.apakšpunktu piemēro pēc vienotās nacionālās ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmas ieviešanas atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likuma 19.panta trešās daļas nosacījumiem.

32

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 14.marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

33

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Pielikums

Ministru kabineta

2011.gada 30.augusta noteikumiem Nr.668

Ģeotelpisko datu temati

Nr.p.k.

Ģeotelpisko datu temats

Definīcija

1.Koordinātu atskaites sistēmasSistēmas viennozīmīgai telpiskās informācijas atskaišu norādīšanai telpā ar koordinātu kopu (x, y, z) vai platumu, garumu un augstumu, izmantojot horizontālos un vertikālos ģeodēziskos datus2.Ģeogrāfisko koordinātu tīklu sistēmasSaskaņots daudzpakāpju izšķiršanas koordinātu tīkls ar kopēju sākumpunktu un standartizētu tīkla šūnu atrašanās vietu un izmēru3.ToponīmiAdministratīvo teritoriju, reģionu, apvidu, lielpilsētu, priekšpilsētu, pilsētu, apdzīvotu vietu vai jebkādu valsts mēroga vai vēsturiskas nozīmes ģeogrāfisku vai topogrāfisku objektu nosaukumi4.Administratīvas vienībasAdministratīvās vienības, kas pašvaldību, reģionu un valsts pārvaldes nolūkā, izmantojot administratīvās robežas, sadala teritoriju, kurā Latvijas Republikai ir jurisdikcija5.AdresesĪpašumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstoši adreses identifikatoriem (parasti tie ir ceļu nosaukumi, māju numuri, pasta indeksi)6.Kadastrāli zemes gabaliTeritorijas, kas noteiktas kadastra reģistros vai līdzīgās sistēmās7.Transporta tīkliAutoceļi, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta tīkli un ar tiem saistītā infrastruktūra. Tie ietver arī dažādu tīklu savienojumus, arī Eiropas transporta tīklu, kas sastāv no transporta infrastruktūras (autoceļu, dzelzceļu un iekšējo ūdensceļu tīkliem, jūras ostām, iekšējām ostām un citiem savstarpējā savienojuma punktiem), satiksmes vadības sistēmām un vietas noteikšanas un navigācijas sistēmām (vajadzīgās tehniskās iekārtas un informācijas un elektrosakaru sistēmas, kas nodrošina tīkla saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību)8.HidrogrāfijaHidrogrāfijas elementi, kas iekļauj jūras teritorijas un visus citus ūdensobjektus un ar tiem saistītos elementus, tostarp upju baseinus un apakšbaseinus, kā arī specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai. Attiecīgā gadījumā virszemes ūdensobjekti ir ūdensteces (upes, strauti, kanāli vai to daļas), ūdenstilpes (ezeri, dīķi, ūdenskrātuves vai to daļas). Jūras ūdeņi Latvijas Republikas teritoriālā jūra, kontinentālais šelfs, ekskluzīvā ekonomiskā zona un iekšējie jūras ūdeņi9.Aizsargājamas teritorijasTeritorijas, kas noteiktas vai pārvaldītas saistībā ar starptautiskiem, Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, lai nodrošinātu īpašu dabas un kultūras mantojuma aizsardzības mērķu īstenošanu10.AugstumsDigitāli augstuma modeļi zemes, ledus un jūras virsmai. Tie ietver arī sauszemes reljefu, dziļumu un krasta līniju11.Zemes virsmaZemes virsmas fiziskais un bioloģiskais segums, tostarp mākslīgu virsmu, lauksaimniecības teritoriju, mežu, (daļēji) dabisku platību, mitrzemju, ūdenstilpju fiziskais un bioloģiskais segums12.OrtofotogrāfijaZemes virsmas attēli ar piekārtotu norādi par ģeogrāfisko novietojumu telpā, kas saņemti no satelīta vai gaisā esošiem sensoriem13.ĢeoloģijaĢeoloģiskais stāvoklis, ko raksturo uzbūve un struktūra, tostarp informācija par pamatiežiem, ūdens nesējslāņiem un ģeomorfoloģiju14.Statistikas vienībasVienības, kuras izmanto statistikas informācijas izplatīšanā vai izmantošanā15.ĒkasĒku ģeogrāfiskā atrašanās vieta16.AugsneAugsnes un tās apakškārtas stāvoklis, ko raksturo dziļums, faktūra, struktūra un daļiņu un organisko vielu saturs, akmeņainība, erozija un, attiecīgā gadījumā, vidējais slīpums un prognozējamā ūdens uzkrāšanas spēja17.Zemes izmantošanaTeritorijas stāvoklis, ko raksturo tās pašreizējās un nākotnē plānotās funkcionālās izmantošanas dimensija vai sociāli ekonomiskais izmantošanas nolūks (piemēram, zeme dzīvojamiem namiem, rūpnieciskiem, komerciāliem mērķiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, atpūtai)18.Cilvēku veselība un drošībaDominējošo patoloģiju (piemēram, alerģiju, vēža, elpošanas ceļu slimību) ģeogrāfiskā izplatība, informācija, kas norāda ietekmi uz veselību (biomarķieri, auglības mazināšana, epidēmijas) vai cilvēku labklājību (nogurums, stress), kas tieši (gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas, ozona slāņa noplicināšanās, trokšņi) vai netieši (pārtika, ģenētiski modificēti organismi) saistīta ar vides kvalitāti19.Komunālie un valsts dienestiKomunālo dienestu iekārtas kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana, energoapgāde un ūdens apgāde , administratīvie un sociālie valsts dienesti, piemēram, valsts administrācija, civilās aizsardzības novietnes, skolas un slimnīcas20.Vides monitoringa iekārtasVides monitoringa iekārtu atrašanās vietas un pārvaldība, kas ietver emisiju, apkārtējās vides stāvokļa un citu ekosistēmas parametru (piemēram, bioloģiskā daudzveidība, veģetācijas ekoloģiskie apstākļi) novērošanu un mērīšanu, ko veic publiskās iestādes vai publisko iestāžu vārdā21.Ražošanas un rūpniecības iekārtasRūpniecības ražošanas novietnes, tostarp ražošanas un rūpniecības iekārtas enerģētikas nozarē, metālu ražošanā un pārstrādē, minerālu rūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, iekārtas, ko izmanto ūdens ņemšanai un derīgo izrakteņu ieguvei, un uzglabāšanas novietnes22.Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtasLauksaimniecības ierīces un ražošanas iekārtas (tostarp apūdeņošanas sistēmas, siltumnīcas un dzīvnieku novietnes)23.Iedzīvotāju sadalījums demogrāfijaIedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums, tostarp iedzīvotāju raksturojums un darbības līmeņi, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām24.Apgabala pārvaldības, ierobežojumu, reglamentētas zonas un ziņošanas vienībasApgabali, ko pārvalda, reglamentē vai lieto, lai sniegtu ziņojumus starptautiskā, Eiropas, valsts, reģiona un pašvaldības līmenī. Ietver izgāztuves, liegumus ap dzeramā ūdens avotiem, pret nitrātiem jutīgas zonas, reglamentētus kuģu ceļus jūrā vai lielos iekšzemes ūdeņos, atkritumu izgāšanas apgabalus, zonas ar trokšņu ierobežojumiem, zonas, kurās atļauta ģeoloģisko atradņu izpēte un izrakteņu ieguve, upju baseinu apgabalus, attiecīgas ziņošanas vienības un krasta zonas apsaimniekošanas apgabalus25.Dabas apdraudējuma zonasApgabali, kam raksturīgi dabas apdraudējumi (visas atmosfēriskās, hidroloģiskās, seismiskās, vulkāniskās parādības un dabiskie ugunsgrēki, kas sakarā ar atrašanās vietu, apjomu vai biežumu var nopietni skart sabiedrību), piemēram, plūdi, zemes nogruvumi un iegrimšana, lavīnas, mežu ugunsgrēki, zemestrīces un vulkānu izvirdumi26.Atmosfēras apstākļiFizikālie atmosfēras apstākļi. Tie ietver telpiskos datus, kuru pamatā ir mērījumi vai modeļi, vai to kombinācija, kā arī norādes par to veikšanas vietu27.Meteoroloģiski ģeogrāfiskie raksturlielumiLaika apstākļi un to mērījumi; nokrišņi, temperatūra, iztvaikošana, vēja ātrums un virziens28.Jūru reģioniPēc noteiktām kopīgām iezīmēm izveidotajos apgabalos un apakšapgabalos sadalītu jūru un sālsūdens ūdenstilpju fiziskais stāvoklis29.Bioģeogrāfiskie reģioniApgabali ar relatīvi viendabīgiem ekoloģiskiem apstākļiem un noteiktām kopīgām iezīmēm30.Dzīvotnes un biotopiĢeogrāfiskie apgabali, kuros ir īpaši ekoloģiskie apstākļi, procesi, struktūra, kā arī dzīvības atbalsta funkcijas (fiziski atbalsta organismus, kuri dzīvo šajos apgabalos). Tie ietver pilnīgi un daļēji dabīgas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiski, abiotiski un biotiski faktori31.Sugu izplatībaDzīvnieku un augu sugu ģeogrāfiskais sadalījums, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām32.Enerģijas resursiEnerģijas resursi, tostarp ogļūdeņraži, ūdens enerģija, bioenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu vai augstumu attiecībā uz resursu apmēru33.Derīgo izrakteņu resursiDerīgo izrakteņu resursi, tostarp metālu rūdas, rūpnieciski iegūstamie izrakteņi, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu vai augstumu attiecībā uz resursu apmēru

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis