2. pants

Saimnieciskās darbības

ierobežojumi:

2.1. Arheoloģijas pieminekli ir aizliegts iznīcināt.

Arheoloģijas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu

aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā

iespēja, kā saglabāt Arheoloģijas pieminekli, vai arī tad, ja

pārveidojumu rezultātā nepazeminās Arheoloģijas pieminekļa

vērtība.

2.2. Arheoloģijas pieminekļa konservācijā, remontā un

restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem

uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.3. Jebkuriem Arheoloģijas pieminekļa pārveidošanas darbiem,

kas rada izmaiņas Arheoloģijas piemineklī, nepieciešams saņemt

Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas,

rekonstrukcijas darbu atļauju. Darbus drīkst veikt tikai

kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs

kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.4. Ar reljefa izmainīšanu saistītu darbu laikā jānodrošina

arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no

plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem

nepieciešams saņemt atsevišķu kompetentās institūcijas

atļauju.

2.5. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju kompetentā

institūcija izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši

augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz

divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

2.6. Kompetentā institūcija Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu veikšanas atļauju, pamatojoties uz

iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas izvērtēšanas un saskaņošanas.

2.7. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt

senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla

blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās

ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar kompetentās

institūcijas atļauju. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā zemē vai

virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu

atrašanu jāinformē kompetentā institūcija un tās jānodod

glabāšanā publiskā muzejā.

2.8. Arheoloģijas pieminekļa vides pieejamības risinājumi

pieļaujami, ja tos izstrādājusi arhitekta praksē sertificēta

persona, tie nepārveido Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās

vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no publiskās

ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Arheoloģijas pieminekļa

ārējā veidolā.

2.9. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu

var tikt piemērota administratīvā atbildība.