Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – Dzīvojamā ēka – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Īres nama aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Ēkas pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības

zonas robežās, lai nodrošinātu Ēkas un tai raksturīgās vides

saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida

negatīvu ietekmi uz konkrēto Ēku, īpašniekam (valdītājam)

jāuztur: Ēkas pilsētvidei raksturīgā ainava un tās vēsturiskā

plānojuma struktūra; piekļūšanas iespēja Ēkai (brīva vai daļēji

ierobežota); Ēkas netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem

vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā

ainava skatā no Ēkas.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Ēkas aizsardzības zonā jāsaglabā vēsturiski nozīmīgo

ēkas plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni (ja Ēka atrodas

arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), atbilstošo vidi, ainavu,

apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina

Ēkas vizuālo uztveri;

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama

darbība Ēkas aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap

Ēku, kultūrslāni (ja Ēka atrodas arheoloģiskā pieminekļa

teritorijā), Ēkas vizuālo uztveri;

2.2.3. Ēkas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt

Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību

savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi Ēkas aizsardzības zonas

robežās vai kas var ietekmēt Ēkas saglabāšanu, piekļūšanu tai vai

tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek

pārveidots Ēkas aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu

ārējais veidols vai reljefs.