Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saimnieciskās darbības

ierobežojumi:

2.1. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 21. pantā noteikto vietējās nozīmes

arhitektūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami

tikai ar kompetentās institūciju par kultūras pieminekļu

uzraudzību atļauju.

2.2. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli aizliegts

iznīcināt. Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo

daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir

labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja

pārveidojuma rezultātā nepazeminās vietējās nozīmes arhitektūras

pieminekļa vērtība.

2.3. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.4. Ja paredzēti vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas arhitektūras pieminekļa

saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt kompetentās

institūciju par kultūras pieminekļu uzraudzību atļauju izpētes,

konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt

tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato

atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.5. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu,

kurā norādītā paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas

veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas

(atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas

dokumentu, projekta, apraksta un metodikas, ja paredzēti darbi

Noteikumu Nr. 720 35.1. punktā noteiktajiem darbiem,

jāiesniedz arhitektoniski mākslinieciskā izpēte/kultūrvēsturisko

izpēti) izvērtēšanas.

2.6. Par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības

noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā

atbildība.