Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Vietējās nozīmes arhitektūras

piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai

tiktu saglabāts vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir

to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļa

saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka

(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos

aktus, kā arī kompetentās institūcijas norādījumus par

arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt

kompetento institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā

(valdījumā) esošajam vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim;

laikus informēt kompetento institūciju par būvniecības iecerēm un

jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido arhitektūras

pieminekli.

1.1.3. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā

sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,

saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts

arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā

un aizsardzības zonā.

1.1.4. Lai nodrošinātu vietējās nozīmes arhitektūras

pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)

savlaicīgi un regulāri jāveic arhitektūras pieminekļa apsekošana

(vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos

apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietus ūdens

novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu

aizpildījumam. Ja arhitektūras piemineklī saglabājušies

vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to

saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām

mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.5. Lai nodrošinātu vietējās nozīmes arhitektūras

pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam

(valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas

uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk.

žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu,

kas var bojāt arhitektūras pieminekli.

1.1.6. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,

konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks

(valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības

ierobežojumi:

1.2.1. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts

iznīcināt. Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo

daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir

labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja

pārveidojuma rezultātā nepazeminās vietējās nozīmes arhitektūras

pieminekļa vērtība.

1.2.2. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,

remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa

pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas arhitektūras pieminekļa

saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt kompetentās

institūcijas atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas

darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā,

kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs

dokuments.

1.2.4. Kompetentā institūcija vietējās nozīmes arhitektūras

pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju,

pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta,

apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās

fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas)

izvērtēšanas.

1.2.5. Par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa

aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota

administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez

atļaujas:

1.3.1. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana,

uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta,

izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju,

nepārveidojot arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības.