59. pants

Dati par toksicitāti:

59.1. vienas devas toksicitātes testu veic saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Zāļu aģentūras publicētajiem dokumentiem. Vienas devas toksicitāte nozīmē tādu toksisko reakciju, ko var izraisīt zālēs ietilpstošās aktīvās vielas vai vielu vienreizēja lietošana tādās proporcijās un tādā fizikālķīmiskajā stāvoklī, kādā tās faktiski sastopamas zālēs;

59.2. atkārtotas devas toksicitātes testi:

59.2.1. paredzēti tādu fizioloģisku un/vai anatomiski patoloģisku izmaiņu atklāšanai, ko rada pārbaudāmās aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas atkārtota lietošana, kā arī lai noteiktu, kā šīs izmaiņas ir saistītas ar devām;

59.2.2. vēlams veikt divus testus - īslaicīgu, kas ilgst divas līdz četras nedēļas, un ilglaicīgu, kura ilgums ir atkarīgs no klīniskās izmantošanas nosacījumiem. Testā apraksta iespējamo kaitīgo ietekmi, kam klīniskajos pētījumos jāpievērš uzmanība. Testa ilgums ir noteikts attiecīgajās Eiropas Zāļu aģentūras publicētajās pamatnostādnēs;

59.3. genotoksicitāte: mutagēnā un klastogēnā potenciāla izpētes mērķis ir atklāt izmaiņas, kādas viela var izraisīt indivīdu vai šūnu ģenētiskajā materiālā. Mutagēnas vielas var apdraudēt veselību, jo mutagēna iedarbība rada risku, kas ierosina cilmes šūnu līnijas mutāciju ar iespējamiem pārmantotiem traucējumiem, kā arī somatisku mutāciju risku (arī tādu, kas izraisa vēzi). Visām jaunajām vielām minētie pētījumi ir obligāti;

59.4. attiecībā uz kancerogenitāti parasti ir nepieciešami testi, kas atklāj kancerogēnu iedarbību. Pētījumus:

59.4.1. veic ar visām zālēm, kuras pacientam klīniski jālieto ilgāku laiku (nepārtraukti vai atkārtoti ik pa laikam);

59.4.2. ieteicams veikt ar zālēm, ja to iedarbība var būt kancerogēna (piemēram, preparātiem no tās pašas klases vai ar līdzīgu struktūru) vai ja kancerogenitāte pierādīta atkārtotas devas toksicitātes pētījumos;

59.4.3. neveic ar nepārprotami genotoksiskiem savienojumiem, jo tos uzskata par starpsugu kancerogēniem, kas apdraud cilvēkus. Ja šādas zāles ir paredzēts lietot cilvēkiem pastāvīgi, var būt nepieciešams veikt ilglaicīgu pētījumu, lai noteiktu agrīno tumorogēno iedarbību;

59.5. reproduktīvā toksicitāte un ontoģenēzes toksicitāte:

59.5.1. ar attiecīgiem testiem ir pētīta iespējamā vīriešu un sieviešu reproduktīvās funkcijas pasliktināšanās, kā arī kaitīgā ietekme uz pēcnācējiem;

59.5.2. testos ietilpst pētījumi par iedarbību uz pieaugušu vīriešu un sieviešu reproduktīvo funkciju, toksiskās un teratogēnās iedarbības pētījumi visās cilvēka attīstības stadijās no ieņemšanas līdz dzimumgatavībai, kā arī pētījumi par attiecīgo zāļu latento iedarbību, ja sieviete tās lieto grūtniecības laikā;

59.5.3. ja šos testus neveic, to pienācīgi pamato;

59.5.4. atkarībā no zāļu lietošanas indikācijām var būt nepieciešami papildu pētījumi, piemēram, par bērnu attīstību, ja zāles lietos arī bērni;

59.5.5. embrija, kā arī augļa toksicitātes pētījumi parasti ir veikti divām zīdītāju sugām, no tām viena nav grauzēju suga. Vismaz vienai sugai veikti perinatālie un postnatālie pētījumi. Ja zināms, ka zāļu izraisītais metabolisms konkrētai sugai ir līdzīgs cilvēka metabolismam, vēlams izvēlēties šo sugu. Vēlams arī, lai viena suga būtu tā pati, kas izmantota atkārtotas devas toksicitātes pētījumos;

59.5.6. plānojot pētījumu, ir ņemta vērā uzkrātā zinātniskā pieredze laikā, kad ir iesniegts reģistrācijas pieprasījums;

59.6. vietējās panesamības mērķis ir noteikt, vai tās ķermeņa vietas, kas var saskarties ar zālēm, tās lietojot klīniski, panes zāles (gan aktīvās vielas, gan palīgvielas). Testu stratēģija ir tāda, ka jebkuru zāļu lietošanas mehānisko iedarbību vai fizikālķīmisko darbību nodala no toksiskās vai farmakodinamiskās iedarbības. Vietējās panesamības pētījumus veic ar preparātu, ko izstrādā lietošanai cilvēkiem, kontroles grupas(-u) ārstēšanā izmantojot saistvielas, kā arī palīgvielas. Ja nepieciešams, izmanto pozitīvas kontroles (references) vielas. Vietējās panesamības plāns (sugu izvēle, ilgums, lietošanas biežums un veids, devas) ir atkarīgs no pētāmās problēmas un klīniskās lietošanas paredzētajiem apstākļiem. Ja nepieciešams, novērš lokālus bojājumus. Pētījumus ar dzīvniekiem var aizstāt ar validētiem in vitro testiem, ja testu rezultātu kvalitāte un drošuma novērtējuma lietderīgums ir salīdzināmi. Ķīmiskajām vielām, ko aplicē lokāli (piemēram, dermāli, rektāli, vagināli), novērtē iespējamo jutīgumu veicinošo faktoru vismaz pēc vienas no pašlaik pieejamajām testu sistēmām (jūrascūciņām vai lokāli limfmezglos).

6. 5.modulis. Ziņojumi par klīnisko izpēti

6.1. Forma un noformējums

60. 5.moduļa izklāsts ir šāds:

60.1. klīnisko pētījumu ziņojumu satura rādītājs;

60.2. visu klīnisko pētījumu uzskaitījums tabulā;

60.3. ziņojumi par klīnisko izpēti:

60.3.1. biofarmaceitiskajiem pētījumiem;

60.3.2. farmakokinētikas pētījumiem, kuros izmanto cilvēka biomate riālus;

60.3.3. cilvēka farmakokinētikas pētījumiem;

60.3.4. cilvēka farmakodinamikas pētījumiem;

60.3.5. efektivitātes un drošuma pētījumiem;

60.3.6. pieredzei pēc zāļu izplatīšanas uzsākšanas;

60.4. bibliogrāfiskās atsauces.