Zaudējis spēku - Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums

107. pants

151

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

107.1 pants. (1) Informācija par apdrošinātāju vai apdrošināšanas starpnieku un viņa klientu, apdrošinātāja vai apdrošināšanas starpnieka un viņa klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošinātāju, apdrošināšanas starpnieku vai viņa klientu.

(11) Ja apdrošināšanas komersants atzīts par maksātnespējīgu vai likvidējamu, ierobežotas pieejamības informāciju, kas neattiecas uz trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās apdrošināšanas komersanta finansiālā stāvokļa uzlabošanai, var izpaust pēc kriminālprocesa virzītāja vai tiesas pieprasījuma.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši savai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar nedalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijām vai attiecīgās nedalībvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā minētajām institūcijām, ja šīs nedalībvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu atbildību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un pārapdrošināšanas komersantu uzraudzības veikšanai vai normatīvajos aktos attiecīgajām institūcijām noteikto funkciju pildīšanai. Saņemto informāciju attiecīgās nedalībvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā un piektajā daļā minēto saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi savu uzraudzības funkciju pildīšanai:

1) lai pārliecinātos par apdrošinātāju dibināšanu un darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju veidošanu un to seguma nodrošināšanu ar aktīviem, maksātspējas prasības izpildi, vadības un grāmatvedības organizāciju un pārvaldības mehānismiem;

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība;

4) tiesvedībā, kas ierosināta, pamatojoties uz noteikumiem, kuri paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību.

(5) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar noteikto funkciju pildīšanai nepieciešamo ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu maksātnespēju un likvidāciju un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

3) personām, kas Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas komersantos, pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu iestādēs;

4) dalībvalstu iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas (fondus);

5) Latvijas Banku;

6) iestādēm, kas veic to iestāžu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu maksātnespējas procedūru, likvidāciju un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

7) iestādēm, kas veic to personu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas komersantos, pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu iestādēs;

8) neatkarīgiem apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu aktuāriem, kas veic šo komersantu tiesisko uzraudzību, un iestādēm, kas veic neatkarīgo aktuāru uzraudzību;

9) iestādēm vai personām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par komerctiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu;

10) citām valsts pārvaldes institūcijām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un pārapdrošinātāju uzraudzības jomā, un darbiniekiem, kas rīkojas minēto institūciju uzdevumā, ja informācijas izpaušana ir vajadzīga piesardzīgas uzraudzības nodrošināšanai;

11) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku padomi.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas prasības:

1) institūcijas un personas saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām iestādēm un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta piektajā daļā minētajām iestādēm vai personām, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar apdrošināšanas komersantu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās iestādes vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto iestāžu vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektās daļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās iestādes vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 9.punktā minētajām iestādēm vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas sniedzējiem tiek paziņots to personu vārds un uzvārds, kurām tieši informācija jāsūta, un šo personu precīzi pienākumi.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis par tām iestādēm un personām, kuras drīkst saņemt informāciju atbilstoši šā panta piektās daļas 6., 7., 8. un 9.punktam.

(9) Šā panta piektās daļas 10.punktā minētajām institūcijām un personām informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta otrajai daļai un piektās daļas 1., 2., 3. un 4.punktam vai kas iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta, ja dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, no kurām šāda informācija saņemta, vai dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, kuru dalībvalstī veikta pārbaude, ir devušas piekrišanu šādas informācijas izpaušanai.

152

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

107.2 pants. (1) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Komisiju.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par būtiskām problēmām:

1) kas apdrošināšanas sabiedrībai radušās, piemērojot uz Eiropas Savienības direktīvu bāzes izstrādātos Latvijas Republikas normatīvos aktus, un kopā ar Eiropas Komisiju analizē minētās problēmas, lai atrastu atbilstošu risinājumu;

2) ar kādām, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus nedalībvalstīs vai uzsākot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu nedalībvalstīs, saskaras apdrošināšanas sabiedrības.

153

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

107.3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijām paziņojumus, informējot par gadījumiem, kad:

1) licence apdrošināšanas veikšanai izsniegta apdrošināšanas sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī;

2) komercsabiedrība, kas nav reģistrēta dalībvalstī, ir kļuvusi par apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.

(2) Papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajai informācijai, ja licence izsniegta dzīvības apdrošināšanas veikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijām ziņas par apdrošināšanas sabiedrības grupas struktūru.

(3) Papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajai informācijai, ja licence izsniegta apdrošināšanas veikšanai, kas nav dzīvības apdrošināšana, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai ziņas par apdrošināšanas sabiedrības grupas struktūru.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai paziņojumu, informējot par gadījumiem, kad:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligātā apdrošināšana, norādot:

a) īpašās normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu,

b) noteikumus, kas obligāti norādāmi apdrošināšanas polisē;

2) Latvijas Republikā pieņemti normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, pievienojot paziņojumam normatīvo aktu tekstu.

154

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

107.4 pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par galvenajām grūtībām, ar kādām tās saskārušās, sākot veikt vai veicot darbību nedalībvalstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai.

155

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)