3. pants
(1) Šis likums neattiecas uz:

1) valsts sociālo apdrošināšanu;

2) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem;

3) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem, kurus personai sniedz fiziskās un juridiskās personas, kas nav apdrošinātāji;

4) fizisko un juridisko personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā:

a) transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,

b) transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli,

c) transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi;

5) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un starp šādiem automoto klubiem ir noslēgts sadarbības līgums.

(2) Šā likuma prasības netiek piemērotas:

1) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu tikai šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem,

b) apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms gadā nepārsniedz piecus miljonus euro,

c) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas risks nav iekļauts kā šā likuma 12.1 pantā minētais papildrisks;

2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem sniedzamo labumu vai palīdzību no citām personām, kuras uzņemas saistības šīs savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru vārdā,

b) trīs pārskata gadus pēc kārtas apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms nepārsniedz gadā piecus miljonus euro;

3) komercsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus, nodrošinot palīdzību personām Latvijas Republikas teritorijā, un kuru kopējie ienākumi no šo pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz gadā 200 000 euro.

(3) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības uzraudzību, ja attiecīgā savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība ievēro šā panta otrās daļas 1. un 2.punkta prasības. Ja šīs prasības netiek ievērotas, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai jāsaņem licence apdrošināšanas veikšanai.

4

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)