Zaudējis spēku - Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums 8. pants — (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. Šis ierobežojums neattiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ja to veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, var pieprasīt un saņemt licences nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, apdrošināšanas prēmiju vai citas apdrošināšanas līguma summas aprēķina, izmantojot aktuārmatemātikas metodes. Licence dzīvības apdrošināšanai ietver tiesības veikt šādu apdrošināšanu:

1) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajai personai līgumā noteiktajos gadījumos, kas saistīti ar apdrošinātā dzīvību, veselību vai fizisko stāvokli, kā arī gadījumos, ja apdrošinātais miris vai noslēdzis laulību, ja piedzimis apdrošinātā bērns vai iestājies līgumā noteiktais termiņš vai apdrošinātā vecums;

2) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajos gadījumos regulāru maksājumu veidā līdz apdrošinātā nāvei vai līgumā noteiktā termiņa beigām;

3) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

4) tirgum piesaistīto šīs daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto apdrošināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

8.1 pants. (1) Vienīgi apdrošināšanas komersantiem, kuri ir tiesīgi nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli.

(3) Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietverama informācija, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

8.2 pants. (1) Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas informē apdrošinājuma ņēmēju par savu mītnes (reģistrācijas) valsti un juridisko adresi.

(2) Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma ņēmējam, norāda šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu.

(4) Pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atbilstoši apdrošināšanas līguma sarežģītībai noskaidro klienta prasības.

(5) Apdrošinātāja pienākums pirms līguma noslēgšanas ir izskaidrot klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tas var ietekmēt klienta intereses.

(6) Pirms tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam informāciju par visiem atskaitījumiem, kuri tiks ieturēti no klienta tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā.

(7) Gadījumā, kad apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas ar fizisko personu radies strīds, apdrošinātājam ir pienākums pierādīt šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildi. Apdrošinājuma ņēmēja paraksts uz apdrošināšanas pieteikuma vai apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai citā apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja saskaņotā veidā ir pietiekams apliecinājums šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildei, izņemot gadījumus, kad apdrošinājuma ņēmējs pierāda pretējo.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

8.3 pants. (1) Darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbības nodrošināšanai un apdrošināšanas veikšanai, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst deleģēt:

1) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūciju pienākumus;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

3) ārpakalpojumu sniedzējiem visus ārpakalpojumus, kas nodrošina licencē apdrošināšanas veikšanai atļauto apdrošināšanas veikšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ārpakalpojumu sniegšanu drīkst deleģēt tādam ārpakalpojumu sniedzējam, kam ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle plāno deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.

(3) Ārpakalpojumi, par kuriem saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms to deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam informējama Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir:

1) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedības kārtošana;

2) informācijas tehnoloģiju uzturēšana;

3) pārvaldības organizēšana;

4) ieguldījumu veikšana;

5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana;

6) apdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.

(4) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iekšējā revīzijas dienesta pienākumus drīkst deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(5) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot tam dokumentu, kurā ietverta ārpakalpojuma saņemšanas politika un ārpakalpojuma kvalitātes uzraudzības procedūra, un ārpakalpojuma līguma projektu. Ja ārpakalpojuma saņemšanas politikā, ārpakalpojuma kvalitātes uzraudzības procedūrā vai ārpakalpojuma līgumā tiek izdarīti grozījumi, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tos iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

8.4 pants. (1) Šā likuma 8.3 panta trešajā daļā noteikto ārpakalpojumu līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iespēju veikt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rakstveida pieprasījuma saņemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu saņemšanas politiku un procedūru. Tajā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcību, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(4) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ārpakalpojumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle 30 dienu laikā no visu šā likuma 8.3 panta piektajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

8.5 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles statūtos vai citos apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli no atbildības par likumā vai līgumā noteikto saistību izpildi.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties izbeidz jebkuru spēkā esošu ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka:

1) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi;

4) iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rakstveida piekrišanu. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šā likuma 8.3 panta piektajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par aizliegumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei saņemt ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, par pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei novērst trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, vai par pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

8.6 pants. Apdrošināšanas komersantam un šā likuma 127.panta pirmajā daļā minētajām personām nedrīkst piederēt kaptīvs pārapdrošinātājs.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

8.7 pants. (1) Apdrošinātājs maksā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai maksājumus no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas šādā apmērā:

1) līdz 0,4 procentiem ieskaitot no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu;

2) līdz 0,2 procentiem ieskaitot no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām;

3) līdz 0,7 procentiem ieskaitot no pārējām apdrošināšanas operācijām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(4) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(5) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā.

(16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013. Sk. pārejas noteikumu 30.punktu)