5. pants
Valsts augu aizsardzības stacijas kompetence
(1) Valsts augu aizsardzības stacijas pienākums ir laikus konstatēt augu kaitēkļu un slimību parādīšanos valstī, prognozēt to 4 attīstību un veicināt augu aizsardzības un karantīnas pasākumu veikšanu tādā apjomā, kas ierobežotu augu slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi.
(2) Sājā nolūkā Valsts augu aizsardzības stacijai ir tiesības:
1) izveidot augu aizsardzības līdzekļu reģistru;
2) apstiprināt augu karantīnas nolikumu;
3) apstiprināt augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas noteikumus, saskaņojot tos ar Nacionālo vides veselības centru;
4) izsniegt fitosanitāros sertifikātus eksportējamai augu valsts produkcijai;
5) organizēt zemes lietotāju (īpašnieku) apmācību augu aizsardzības pasākumu veikšanā, noteikt augu aizsardzības jautājumos nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un izsniegt viņiem apliecības, kas dod tiesības iegadāties un lietot augu kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošanai nepieciešamos pesticīdus;
6) apskatīt un pārbaudīt kultūraugus un augkopības produkciju noliktavās, transportlīdzekļos, ražošanas telpās, kā arī zemes platības neatkarīgi no to apsaimniekošanas veida, īpašuma formas, gadalaika un citiem apstākļiem;
7) nemaksājot atlīdzību īpašniekam vai zemes lietotājam, ņemt augkopības produkcijas, kultūraugu, stādāmā materiāla, augsnes, kā arī citus paraugus analīzēm augu karantīnas nolikumā noteiktajā apjomā;
8) pieprasīt un saņemt no zemes lietotajiem (īpašniekiem) informāciju par augiem kaitīgo organismu parādīšanos, izplatību un to apkarošanai veiktajiem pasākumiem;
9) uzdot zemes lietotājiem (īpašniekiem) un augkopības produkcijas pārstrādātājiem nodrošināt augiem kaitīgo organismu vai to apdraudēto objektu iznīcināšanu, augsnes, substrātu un telpu dezinfekciju un dezinsekciju, noteiktu augu aizsardzības līdzekļu, ierīču un paņēmienu lietošanu;
10) aizliegt noteiktu augu audzēšanu, ar augiem kaitīgiem organismiem piesārņotu augšņu izmantošanu uz laiku vai pavisam, inficētu sēklu vai stādāmā materiāla izmantošanu, kā arī inficētu atsevišķu auga daļu izmantošanu pavairošanai, inficētu augu vai augkopības produkcijas transportēšanu un realizēšanu, kā arī nereģistrētu, aizliegtu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu un lietošanu;
11) ja nepieciešams, noteikt karantīnu atsevišķā saimniecībā, pagastā, rajonā vai visā valstī, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību vai valdību (ja karantīna tiek noteikta visā valstī).
6