Vairogs
Sākums › Likumi › Zaudējis spēku - Būvniecības likums
Likumi

Zaudējis spēku - Būvniecības likums

Saeima · repealed · 42 panti · likumi.lv

Saturs

  1. 1. pants — Likumā ir lietoti šādi termini:
  2. 2. pants — (1) Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.
  3. 3. pants — (1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).
  4. 4. pants — (1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:
  5. 5. pants — (1) Ministru kabinets izveido Latvijas Būvniecības padomi un apstiprina Latvijas Būvniecības padomes nolikumu.
  6. 6. pants — (1) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību šādām būvēm:
  7. 7. pants — (1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:
  8. 8. pants — (1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:
  9. 9. pants
  10. 10. pants — (1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā.
  11. 11. pants — (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.
  12. 12. pants — (1) Pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski:
  13. 13. pants — (1) Pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.
  14. 14. pants — (1) Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.
  15. 15. pants — Kārtību, kādā veicami un reģistrējami inženierizpētes darbi (topogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie u.c.) būvniecības vajadzībām, kā arī tiesības tos veikt un atbildību par šiem darbiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.
  16. 16. pants — (1) Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.
  17. 17. pants — Būvi, tās daļu vai telpu grupu izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.
  18. 18. pants — Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, pasūtītājam vai būvētājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.
  19. 19. pants — Būvniecību par valsts vai pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību un normatīvie akti par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.
  20. 20. pants — Būvekspertīzi rīko, ja risināms strīdus jautājums starp būvniecības dalībniekiem, kā arī pēc pasūtītāja vai būvvaldes ierosinājuma un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos.
  21. 21. pants — Būvniecības dalībnieki var pieaicināt būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinuma sniegšanai citos ar būvniecību saistītos jautājumos.
  22. 22. pants — (1) Visiem būvniecības dalībniekiem, izņemot šā likuma 16.panta trešajā daļā minētos gadījumus, jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.
  23. 23. pants — (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.
  24. 24. pants — (1) Būvizstrādājumu ražotājam ir tiesības noteikt saviem izstrādājumiem uzņēmuma standartus. Tie nosaka izejvielu minimālās kvalitātes prasības un to pieļaujamās svārstības, kā arī būvizstrādājumu izgatavošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un iebūvēšanas tehniskos noteikumus un tiem atbilstošas ražotāja garantijas.
  25. 25. pants — (1) Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības, kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām.
  26. 26. pants — (1) Pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai — veikt autoruzraudzību.
  27. 27. pants — (1) Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam būvētājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.
  28. 28. pants
  29. 29. pants
  30. 30. pants — (1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.
  31. 31. pants — (1) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem.
  32. 32. pants — Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonā esošo būvju pārveidošanu to īpašnieki, valdītāji vai lietotāji veic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
  33. 33. pants — (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.
  34. 34. pants — (1) Būvuzņēmējam un būvētājam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.
  35. 35. pants — Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdz uz vienu gadu par visiem būvobjektiem, katru gadu atjaunojot vai noslēdzot to no jauna, vai arī atsevišķi par katru būvobjektu.
  36. 36. pants — (1) Apdrošinātāja atbildības limits ir izmaksājamā maksimālā naudas summa faktisko zaudējumu kompensēšanai, kura noteikta attiecīgi vienam apdrošināšanas gadījumam un visam līguma (polises) darbības periodam.
  37. 37. pants — Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu vai kaitējumu nodarījušā apdrošinātā civiltiesisko atbildību, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst trešajai personai nodarītā kaitējuma faktiskajam apmēram naudas izteiksmē, nepārsniedzot apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu attiecībā uz jebkuru vienu gadījumu un ieturot polisē norādīto pašrisku, kas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no atbildības limita.
  38. 38. pants — (1) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu". Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.
  39. 39. pants — Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.
  40. 40. pants — Būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esamību uzrauga būvatļaujas izsniedzējs.
  41. 41. pants — Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.
  42. 42. pants — (1) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.