1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) civilā aizsardzība — organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš;

2) katastrofa — negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem;

3) katastrofu pārvaldīšana — preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem. Katastrofu pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji;

4) preventīvie pasākumi — pasākumi, kurus veic, lai novērstu katastrofas iespēju;

5) gatavības pasākumi — pasākumi, kurus veic, lai sagatavotos rīcībai iespējamo katastrofu gadījumos;

6) reaģēšanas pasākumi — pasākumi, kurus veic, lai ierobežotu vai likvidētu postošos apstākļus un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi;

7) seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi — pasākumi, kurus veic, lai saglabātu vai minimālā līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves nodrošināšanas pamatfunkcijas, kas saistītas ar iedzīvotāju izdzīvošanu.

2