3. pants
Katastrofas

(1) Atbilstoši katastrofas veidam izšķir:

1) dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki);

2) cilvēku izraisītās katastrofas:

a) tehnogēnās katastrofas (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana),

b) sabiedriskās nekārtības un terora akti;

3) epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.

(2) Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:

1) vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;

2) reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz pašvaldību civilās aizsardzības komisijas darbības teritoriju un skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā un valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;

3) valsts mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai.

(3) (Izslēgta ar 07.03.2013. likumu)

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 07.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)