18. pants
Iestādes un juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju

(1) Tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām iestādēm un juridiskajām personām:

1) valsts un pašvaldību iestādēm, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) ar Valsts policijas atļauju — privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ja juridiskās personas dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus (turpmāk — dalībnieki), un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās (turpmāk — vadītāji), kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem). Šā likuma izpratnē privāto tiesību juridiskajām personām ir pielīdzināmas arī personālsabiedrības;

3) ar Valsts policijas atļauju — valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi;

4) ar Valsts policijas atļauju — Latvijā atzītām sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas), un to kolektīvajiem biedriem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem);

5) ar Valsts policijas atļauju — juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju 2. vai 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ja juridiskās personas dalībnieki un vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem);

6) ar Valsts policijas atļauju — valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem);

7) komersantiem, kas saņēmuši šā likuma 42.pantā minētās speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to munīciju;

8) ar Valsts policijas atļauju — komersantiem, kas saņēmuši atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ja to dalībnieki un vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem).

(2) Šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām, un salūtpatronas atļauts iegādāties, glabāt un izmantot valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, kā arī juridiskajām personām, kuras tos izmanto kinofilmu uzņemšanā vai citādā profesionālajā darbībā.

20

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

18.1 pants. Veselības pārbaudes personai, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem

(1) Veselības pārbaudes veic, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk — medicīniskās pretindikācijas).

(2) Pirmreizējo veselības pārbaudi veic:

1) fiziskajām personām, kuras vēlas saņemt ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju vai šaušanas instruktora sertifikātu;

2) to juridisko personu dalībniekiem un vadītājiem, kuras vēlas saņemt ieroču iegādāšanās atļauju un kuras saņēmušas ieroču glabāšanas vai kolekcijas atļauju, kā arī minēto juridisko personu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija vai to sastāvdaļas;

3) to komersantu dalībniekiem un vadītājiem, kuri vēlas saņemt vai ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem, kā arī šo komersantu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi.

(3) Kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa.

(4) Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi šā panta trešajā daļā minētās personas ir tiesības nosūtīt ārstniecības personai vai Valsts policijai, ja radušās pamatotas aizdomas, ka konkrētai personai ir medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem.

(5) Ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem ievada Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes, kā arī kārtību, kādā nosakāms kārtējās veselības pārbaudes termiņš;

2) prasības un kārtību, kādā persona nosūtāma uz pirmstermiņa veselības pārbaudi;

3) informācijas apjomu un kārtību, kādā ārstniecības iestādes iekļauj Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem.

(7) Persona lēmumu par medicīnisko pretindikāciju esamību var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijai. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

21

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 6.punktu)