103. pants
Ikgadējais atvaļinājums un valsts svētku

brīvdienas

Uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku atvaļinājumu un valsts

svētku brīvdienas regulē šādi nosacījumi:

1) visiem apkalpes locekļiem par katriem nostrādātajiem 12

mēnešiem pienākas ne mazāk kā 30 kalendāro dienu ilgs apmaksāts

ikgadējais atvaļinājums;

2) katram jūrniekam ir tiesības saņemt atalgojumu par darbu

sestdienās un svētdienās vai arī apmaksātas papildu dienas pie

atvaļinājuma, turklāt par darbu valsts svētku dienās pienākas gan

atalgojums, gan apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma;

3) šā panta 1. un 2. punktā minētajā atvaļinājumā nav

iekļaujams darbnespējas laiks;

4) laikposms starp diviem secīgiem apkalpes līgumiem vai darba

pārtraukumi līdz trīs nedēļām, ja tos nav izraisījusi paša

jūrnieka rīcība vai paviršība, jāiekļauj šā panta 1. un 2. punktā

minētajā aprēķinā par 12 nepārtraukti nostrādātajiem

mēnešiem;

5) ja nostrādāti mazāk nekā 12 mēneši, šā panta 1. un 2.

punktā minētais atvaļinājums tiek piešķirts proporcionāli

nostrādātajam laikam;

6) jūrniekam ir tiesības atvaļinājumu saņemt apkalpes līguma

noslēgšanas vietā, turklāt ceļā uz atvaļinājuma vietu pavadītās

dienas netiek ieskaitītas apmaksātā atvaļinājuma laikā;

7) jūrnieka atvaļinājuma sākuma laiks ir jānosaka apkalpes

līgumā, ko kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks noslēdzis ar

jūrnieku. Ievērojot kuģošanas drošības noteikumus attiecībā uz

apkalpes sastāvu, kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks drīkst atlikt

atvaļinājuma sākumu, neņemot vērā jūrnieka prasību attiecībā uz

atvaļinājuma sākumu, tomēr šādu atvaļinājuma atlikšanu nedrīkst

izdarīt nepamatoti;

8) ja ir galēja nepieciešamība, jūrnieku var atsaukt no

apmaksātā atvaļinājuma, viņu par to attiecīgi informējot;

9) jebkurš līgums, kas jūrniekam liedz iespēju izmantot

atvaļinājumu saskaņā ar šo kodeksu, uzskatāms par spēkā

neesošu.