266. pants
Glābšanas konvencija

(1) Glābšanas konvencija ir 1989. gada Starptautiskā

konvencija par glābšanu.

(2) Glābšanas operācija ir darbība vai rīcība, kuras mērķis ir

sniegt palīdzību kuģim vai jebkuram citam īpašumam, kas nonācis

briesmās kuģojamos vai citos ūdeņos.

(3) Glābšanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas ir tieši

saistīti ar glābšanas operācijām.

(4) Glābšana ir arī visi pamatoti glābēja izdevumi, kas

nepieciešami glābšanas pakalpojumiem.

(5) Glābējs ir jebkura persona, ari Jūras administrācija, kas

sniedz glābšanas pakalpojumus.

(6) Gaisa kuģis ir jebkurš lidošanai domāts kuģis, kas

pārvietojas virs ūdens, arī hidrolidmašīna, vai jebkurš kuģis,

vai kuģošanas līdzeklis,kas var pacelties no ūdens vai nolaisties

uz ūdens.

(7) īpašums ir jebkurš īpašums, kas nav pastāvīgi un ar īpašu

nolūku nostiprināts piekrastes joslā un ietver frakti, kas

pakļauta riskam.

(8) Kaitējums videi ir fizisks kaitējums cilvēka veselībai vai

dzīvībai jūrā vai jūrasresursiem piekrastes un iekšējos ūdeņos

vai tiem blakusesošajos rajonos; šo kaitējumu rada piesārņošana,

saindēšana, uguns, sprādziens vai līdzīgi nelaimes gadījumi.

(9) Maksājums šajā nodaļā ir atalgojums, atlīdzība vai

kompensācija.

(10) Nelaimes gadījums jūrā ir kuģu sadursme, uzskriešana uz

sēkļa vai cits navigācijas negadījums, kā arī parādība uz kuģa

vai ap to, kas kuģim vai kravai rada materiālus zaudējumus vai

šādu zaudējumu draudus.

(11) Vraks ir:

1) no juras izskaloti priekšmeti, avārijas laika no kuģa

izmesta vai izskalota kuģa krava vai nogrimuša kuģa krava, vai

pamests kuģis, kas atrasti Latvijas ūdeņos vai izmesti Latvijas

krastos;

2) apgādes priekšmeti vai iekārtas;

3) kuģa avārijā cietušo personu personiskais īpašums;

4) jebkurš gaisa kuģis, kas cietis avārijā, jebkura tā daļa un

krava.

(12) Šā panta nosacījumi piemērojami šā kodeksa 267-292

pantam.