112. pants
Aplaišana ar venerisku slimību vai izvairīšanās ārstēties no veneriskas slimības

Par izvairīšanos ārstēties no veneriskas slimības, ja šī izvairīšanās turpinās arī pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai aplipt ar venerisku slimību, stājoties dzimumsakaros vai izdarot citādas darbības, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par otras personas aplaišanu ar venerisku slimību, ja to izdarījusi persona, kas zinājusi, ka viņai ir šāda slimība, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par darbībām, kas paredzētas šā panta trešajā daļā, ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par otras personas aplaišanu ar venerisku slimību vai kas aplaidusi divas vai vairākas personas vai nepilngadīgo, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

129

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.10.1971., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

112.1 pants. Inficēšana ar slimību AIDS (iegūtā imūndeficīta sindroms)

Par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai inficēties ar slimību AIDS—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par otras personas inficēšanu ar slimību AIDS, ja to izdarījusi persona, kas zinājusi, ka viņai ir šāda slimība, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

130

(AP Prezidija 18.09.1987. dekrēta redakcijā)