25. pants
Nometinājums un izsūtījums

Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas, obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū.

Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos.

Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, izsūtījumu — no viena līdz pieciem gadiem. Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos.

Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likumā īpaši norādītajos gadījumos.

Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievietēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam.

Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā arī izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā.

32

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)