29. pants
Naudas sods

Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu.

Naudas sods atbilstoši izdarītā nozieguma smagumam un vainīgā mantas stāvoklim nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (minimālajās mēnešalgās), spriedumā norādot arī šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par konfiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, netiek izņemta arī piedzenot naudas sodu.

Ja persona izvairās no naudas soda kā pamatsoda samaksas un šo sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar brīvības atņemšanu saskaņā ar šā kodeksa 40.1 pantu.

Nesamaksātu un nepiedzītu naudas sodu kā papildsodu nevar aizstāt ar brīvības atņemšanu.

36

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.)