43. pants
Sprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā

Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienestam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadarbības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadījumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlniecības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu.

Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

54

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

43.1 pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana

Noteikdama sodu personai, kas pirmo reizi tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, tiesa, ievērojot izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, kā arī iespēju viņu labot un pāraudzināt, neizolējot no sabiedrības, var šādai personai atlikt sprieduma izpildīšanu uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem. Tiesa šādos gadījumos var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Sprieduma izpildīšanas atlikšana nav piemērojama:

1) personām, kas notiesātas par noziegumiem pret republiku (59.—66. pants); par noziegumiem pret cilvēci un par genocīdu (68.1 pants), par noziegumiem pret mieru (68.2 pants), kara noziegumiem (68.3 pants), bandītismu (72. pants); par tīšu slepkavību (izņemot slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, — 102. pants, vai stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī — 101. pants); par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu (izņemot smagu miesas bojājumu, kas izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, — 108. pants, vai stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī — 107. pants); par izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu, vai par izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa); par sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa);

2) personām, kas nav izgājušas veneriskās slimības ārstēšanas pilnu kursu.

Atliekot sprieduma izpildīšanu, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu noteiktajā termiņā novērst nodarīto kaitējumu, iestāties darbā vai sākt mācīties, nemainīt bez iekšlietu iestādes piekrišanas dzīvesvietu, paziņot šīm iestādēm par darbavietas vai mācību vietas maiņu, periodiski ierasties reģistrācijai iekšlietu iestādē un uzlikt viņam citus Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētos pienākumus, kuru izpilde var sekmēt notiesātā labošanos un pāraugšanu. Tiesa var arī noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.

Notiesāto uzvedību, kuriem brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem — arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai pārkāpj sabiedrisko kārtību vai darba disciplīnu, par ko piemēroti administratīvie sodi vai disciplinārās vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas vai tā darba kolektīva iesnieguma, kam uzlikts par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu, var pieņemt lēmumu par brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšanas atlikšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Pēc sprieduma izpildīšanas atlikšanas termiņa notecēšanas tiesa pēc iestādes ierosinājuma, kura kontrolē notiesātā uzvedību, atkarībā no notiesātā attieksmes pret darbu vai mācībām, viņa uzvedības tiesas noteiktajā sprieduma izpildīšanas atlikšanas laikā pieņem lēmumu par notiesātā atbrīvošanu no soda vai par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Ja notiesātais sprieduma izpildīšanas atlikšanas periodā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

55

(AP Prezidija 30.12.1982. dekrēta redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)